"Te ir vajadzīgs demokrātijas skābeklis," iepriekš skaidrojis tieslietu ministrs Zbigņves Žobro, sakot - veids, kā tiesneši līdz šim apstiprināti amatos, ir bijis nedemokrātisks un balstīts uz iekšējām saiknēm un izdevīgumu.
Lai pārmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāapstiprina prezidentam Andžejam Dudam. Taču, ņemot vērā to, ka viņš tika ievēlēts no valdošās “Likums un Taisnīgums” partijas, prezidents, visticamāk, likumam neliks šķēršļus.
Šonedēļ parlamenta balsojumam nodots arī likumprojekts, kas dod tiesības tieslietu ministram vienpersoniski atcelt Augstākās tiesas tiesnešus un viņu vietā ielikt citus.
Opozīcijas partijas un cilvēktiesību aizstāvju NVO norāda, ka tas apdraudēs tiesu neatkarību un dos lielākas pilnvaras valdošajai partijai "Likums un taisnīgums" izrīkot un ietekmēt tiesnešus, un tādēļ gatavojas demonstrācijām, kuras plāno svētdien, 16.jūlijā.
Tie būs kārtējie protesti, jo plašu sabiedrības neapmierinātību Polijas valdošās partijas lēmumi ir raisījusi visus pēdējos divus varas gadus.
Par mēģinājumiem ietekmēt tiesu varu konservatīvie spēki asi kritizēti gan pašmājās no opozīcijas puses, gan ES līmenī.
Par šiem Polijas varas lēmumiem bažas izteicis arī Eiropas Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, norādot, ka šie likumprojekti nopietni apdraud tiesu neatkarību.
Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas – Tautas partiju grupas – līderis Manfreds Vēbers uzsvēris, ka Polijas valdošie spēki ar jauno likumu pieliek punktu likuma varai Polijā un pamet uz demokrātiskām vērtībām balstīto ES valstu kopienu.
Kā norāda raidorganizācija "DW", Polijas parlamenta balsojums ir šokējis pat kaislīgākos partijas "Likums un Taisnīgums" atbalstītājus, jo daudzi tiesas uzskata par neaizskaramām institūcijām.
Turklāt parlaments ir balsojis ļoti agrā rītausmā un pirms došanās vasaras brīvdienās, kas nozīmē, ka arī plašākas sabiedrības debates izpaliks.