Pētnieki: Dzimumu līdztiesība Eiropā progresē gliemeža ātrumā

Gliemeža ātrums – tā dzimumu līdztiesības progresu Eiropas Savienībā pēdējos gados raksturo Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts. Nupat tas laidis klajā jaunāko Dzimumu līdztiesības indeksu, kas liecina, ka līdztiesības rādītājs vidēji Eiropā audzis vien pār dažiem punktiem. Latvija joprojām ir zem vidējā Eiropas Savienības rādītāja, tomēr uzlabojusi rādītājus visās indeksa sadaļās.

Eiropas dzimumu līdztiesības indekss ir sarežģīts statistikas datu kopums, kas mēra vīriešu un sieviešu līdztiesību sešās jomās – darbā, finansēs, izglītībā, veselībā, varas sadalē un laika izlietojumā. Katrai jomai ir vēl vairākas sadaļas, piemēram, darba jomā tiek vērtēta gan dalība darba tirgū, gan segregācija pa profesijām, gan darba apstākļu kvalitāte.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts šādu indeksu laidis klajā jau trešo reizi, un desmit gados vidējais indeksa rādītājs uzlabojies vien par četriem punktiem līdz 66,2 punktiem 100 punktu skalā.  

Institūta direktore Virgīnija Langbaka Latvijas Radio norādīja, ka tas ir daudz par maz.

“Indekss parāda katras valsts prioritātes. Ja tās sekotu līdzi, redzētu, kurās politikas jomās jāpieliek lielākas pūles. Ieguldot naudu, lai mazinātu šīs atšķirības, ieguvumi būs daudz lielāki,” skaidroja Langbaka.

“Skaidrs, ka tik lēns progress ir nepieņemams. Un lielākajai daļai sabiedrības tas nenāk par labu,” viņa uzsvēra.

Indeksa augšgalā, kā ierasts, ir Ziemeļvalstis – Zviedrija, Dānija un Somija, bet vissliktākie rādītāji ir Grieķijai. Latvija ierindojusies 17.vietā. Latvija ir viena no četrām dalībvalstīm, kas progresējusi visās sešās jomās.

Labklājības ministrijas eksperte dzimumu līdztiesības jomā Agnese Gaile norādīja, ka Latvija neviena no jomām nav noslīdējusi zemāk, bet rādītāji pat paaugstinājušies, kas ir ļoti labi.

Latvijas kopējais indekss nedaudz pieaudzis, bet tas apzīmējums, ka ES situācija uzlabojas “gliemežu ātrumā”, uz Latviju zināmā mērā būtu attiecināms, atzina Gaile.

Eksperti patīkami pārsteiguši Latvijas labie rezultāti, piemēram, laika sadales jomā, kas rāda, ka Latvijā vīrieši biežāk nekā vairumā ES valstu velta laiku neapmaksātam darbam – mājas kopšanai, rūpēm par bērniem un vecākiem cilvēkiem. Taču Latvija joprojām ir indeksa pašā apakšā veselības un izglītības jomā.

“Šajās jomā jārunā par vīriešu sliktajiem rādītājiem, jāuztraucas, ka citās jomā atšķirība ir par sliktu sievietēm, un šajās jomās - par sliktu vīriešiem, īpaši veselībā, bet arī izglītībā,” norādīja Gaile.

Eiropas Savienības līmenī vismazākā dzimumu līdztiesība valda varas, laika un finanšu jomā. Visās – sievietēm par sliktu.

Eiropas sieviešu lobija organizācijas ģenerālsekretāre Džoanna Meikoka šo situāciju indeksa prezentācijā nosauca par nožēlojamu. Viņasprāt, galvenie risinājumi ir trīs.

“Kas attiecas uz Eiropas Savienību, ir vajadzīga politiskā apņemšanās, kas būtu saistoša visām dalībvalstīm un liktu veicināt dzimumu līdztiesību visās jomās. Tam vajadzīgs arī lielāks finansējums, lai sekmīgāk mazinātu vardarbību pret sievietēm un līdzsvarotu aprūpes pienākumus starp abiem dzimumiem. Ir vajadzīgas trīs lietas – likumdošana, politiskā griba un nauda,” uzsvēra Meikoka.

Tieši to savā politikā jau vairākas desmitgades konsekventi īsteno Dzimumu līdztiesības indeksa līdere Zviedrija. Atbildīgās jomas ministre Osa Regnere indeksa prezentācijā skaidroja savas valsts nostāju.

“Dzimumu līdztiesība neiestājas automātiski. Tas ir mīts, ka “līdz ar nākamo paaudzi viss atrisināsies”. Tā nebūs. Tam vajadzīga politiskā griba un resursi,” sacīja Regnere.

“Esmu ļoti lepna pārstāvēt Zviedrijas valdību, kam dzimumu līdztiesība ir prioritāte. Domāju, ka to var pamanīt. Daudzas no reformām, kuru dēļ šodien esam dzimumu līdztiesības indeksa augšgalā, Zviedrija sāka jau septiņdesmitajos gados – kā indivīda, nevis ģimenes aplikšana ar nodokļiem, sieviešu reproduktīvo tiesību stiprināšana, brīvi pieejama aprūpe bērniem un senioriem, kā arī iespēja ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu gan mātei, gan tēvam. Tās ir reformas, ko varētu ieviest ikviena valsts, ja tikai gribētu,” norādīja Regnere.

Eiropas dzimumu līdztiesības indeksā pirmo reizi iekļauts arī jauns papildrādītājs – vardarbība pret sievietēm. Pārskatu par to Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts publiskos novembrī.

Saistītie raksti
1 komentārs
Juons Grigals
To, ka Zviedrija nodokļos neņemot vērā ģimenes saites, varētu saukt par aklumu.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti