Penss, uzturoties Dienvidkorejā, ir apvienojis divus šķietami atšķirīgus vēstījumus. Neviļus pavēstot, ka Savienotajām Valstīm neizdevīgā tirdzniecības bilance ar Dienvidkoreju nav ne par mata tiesu mazāk aktuāls temats kā iespēja, ka Ziemeļkorejas arsenālā nonāk reāli un veiktspējīgi atomieroči, kuru darbības rādiuss spēj aizsniegt Savienotās Valstis.
Līdz ar to šī vizīte tieši saistās ar prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas un vēlāk arī inaugurācijas vēsti – Amerikas intereses pirmajā vietā jeb “America First”.
"Prezidents Tramps skaidri pavēstījis, ka Savienotās Valstis turpinās “America First” politiku tirdzniecībā un savstarpējā ekonomiskā sadarbībā. Tai ir jābūt brīvai un godīgai. Tā tas būs arī attiecībā uz Brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidkoreju. Mēs pārskatām visus līgumus ar visiem mūsu partneriem visā pasaulē, lai nodrošinātu, ka mūsu ekonomikai no tiem ir tikpat daudz labuma, cik mūsu tirdzniecības partneriem," sacīja Penss.
Viceprezidenta vizīte raida dažādus signālus dažādos virzienos. Tostarp Ziemeļkoreja brīdināta, ka stratēģiskās pacietības laiks ir izsmelts, bet oficiālajai Pekinai atgādināts par runāto Ķīnas prezidenta tikšanās gaitā ar Trampu viņa Floridas rezidencē.
Vēstījums Ķīnai tika uzsvērts, sakot, ka, vai nu Ķīna savaldīs tās protežē Ziemeļkoreju, vai arī to izdarīs ASV pati bez lieka izvēlīguma metožu ziņā.
Tomēr vēsts par tirdzniecības bilances grozīšanu par labu Savienotajām Valstīm savdabīgi izceļas uz šo vēstījumu fona.
Tikmēr Dienvidkorejas premjerministrs, kurš šobrīd pilda arī valsts prezidenta funkcijas, apliecinājis orientāciju uz dialogu ar Ķīnu un gatavību nepieciešamības gadījumā iesaistīties nesavaldīgā ziemeļu kaimiņa sodīšanā.
"Arī mēs apzināmies, ka Ķīnas konstruktīvi centieni ir kritiski svarīgi Ziemeļkorejas problēmas risināšanai, tādēļ apsveicam ASV un Ķīnas galotņu tikšanās rezultātus. Mēs stiprināsim sadarbību ar Ķīnu. Ja Ziemeļkoreja veiks provokāciju, strauji īstenosim soda pasākumus, balstoties šajā sadarbībā," sacīja Dienvidkorejas premjers Hvans Kjoans.
Korejā Baltais nams būtībā konsekventi atgādina to pašu, ko jau dzirdējis NATO ģenerālsekretārs Janss Stoltenbergs, bet pirms viņa Vācijas kanclere Angela Merkele. NATO dalībvalstīm jāvelta aizsardzības izdevumiem 2% no IKP, savukārt Vācijai aizrādīts, ka tās auto bieži redzami ASV ielās.
Toties amerikāņu auto tikpat bieži Vācijā nav vis sastopami. Tomēr Korejas gadījumā aizrādījumu par Amerikai neizdevīgo stāvokli savstarpējā tirdzniecībā īpaši iedarbīgu padara Dienvidkorejas bažas no ziemeļu kaimiņa agresijas un tas, ka ASV ir galvenais drošības garants pussalā. To apliecina arī mūsdienīgā pretraķešu aizsardzības sistēma, ko uzstāda Savienotās Valstis.
Ziņots, ka ASV nosūtījušas aviācijas bāzes kuģi uz Korejas pussalu kā nepārprotamu brīdinājumu Ziemeļkorejai, kas pēdējā laikā vēl vairāk aktivizējusi kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādi, apgalvojot, ka tas notiek, lai novērstu ASV radītos draudus.
Dažas dienas vēlāk Ziemeļkoreja militārajā parādē, kas notika par godu valsts dibinātāja Kima Irsena 105. dzimšanas dienai, demonstrējusi savas jaunākās militārās tehnoloģijas. Bet jau nākamajā dienā komunistiskā valsts mēģinājusi palaist kārtējo raķeti, taču mēģinājums izrādījies neveiksmīgs.
