Pēc Nīderlandes lēmuma aizliegt nolaisties Nīderlandē Turcijas ārlietu ministra lidmašīnai, Turcijas prezidents Erdogans mītiņā Stambulā paziņoja, ka nīderlandieši ir "nacistu paliekas un fašisti", un piedraudēja spert atbildes soļus. Savukārt Nīderlande vēlāk pamatojusi aizliegumu nolaisties Turcijas ārlietu ministra lidmašīnai ar to, ka Turcija iepriekš publiskajā telpā draudējusi ar sankcijām, ja Turcijas ārlietu ministra Čavušoglu mītiņš Nīderlandē tiks aizliegts.
Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu bija plānojis sestdien uzstāties ar runu mītiņā Nīderlandes ostas pilsētā Roterdamā, lai aģitētu par Turcijas konstitūcijas grozījumiem, kuru mērķis ir palielināt prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pilnvaras.
Tomēr Roterdamas mērs Ahmeds Abutalebs trešdien paziņoja, ka mītiņš ir atcelts, jo halles īpašnieks, kurā tam bija paredzēts notikt, pasākumu atsaucis un vieta vairs nav pieejama. Mērs minēja arī drošības apsvērumus, bet piebilda, Turcijas ārlietu ministrs var ierasties Roterdamā, ja vēlas.
Čavušoglu tagad paziņojis, ka sestdien tomēr dosies uz Roterdamu, kaut mītiņš atcelts un Nīderlandes valdība paziņojusi, ka šo viņa vizīti neatbalsta.
Intervijā telekanālam „CNN Turk” ministrs brīdināja, ka Turcija „pret Nīderlandi ieviesīs smagas sankcijas”, ja vizīte tiks bloķēta. Čavušoglu piebilda, ka, ja viņa „vīzītes dēļ izraisās spriedze, lai tad tā arī notiek,” piebilstot, ka tomēr neredz iemeslu, lai tas tā notiktu.
Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kūnders pirms pāris dienām paziņoja, ka Nīderalndes valsts „nekādā veidā” nesekmēs Čavušoglu iecerēto vizīti. Kūnders norādīja, ka Nīderlandes valdība nepiedalīsies „Turcijas valdības amatpersonas vizītē, kas vēlas veikt politisku referenduma kampaņu”.
Līdzīgu nostāju Nīderlandes ārlietu ministrs pauda iepriekš šīs nedēļas sākumā, paziņojot, ka viņa vārdiem – tas, ka Turcijas ministri „paši sevi ielūdz” uz aģitācijas mītiņiem citās valstīs, nav vēlams.
„Es domāju, ka Turcijas ministru uzstāšanās aģitācijas mītiņos Nīderlandē nav vēlama, un mēs Turcijas varasiestādēm to esam skaidri pateikuši. Nedomāju, ka ir vajadzība pēc jebkādas verbālas agresijas. Es saprotu, ka Turcijā notiek kampaņa, un no mūsu puses ir iespējams rīkot kampaņas sanāksmes arī Nīderlandē. Bet nedomāju, ka ir vēlams, ka ministri, kas pārstāv valsti, rīko kampaņas Nīderlandē,” norādīja Kūnders.
Turcijas prezidents un valdība aģitē, lai par izmaiņām konstitūcijā balso arī miljoniem Eiropas Savienībā dzīvojošo turku. Tostarp referendumā būs tiesīgi piedalīties arī aptuveni pusotrs miljons Vācijā dzīvojošo Turcijas pilsoņu.
Ankara ar Berlīni jau apmainījusies asiem vārdiem pēc tam, ka vairākus aģitācijas mītiņus ar Turcijas ministru piedalīšanos jau pagājušajā nedēļā atcēla vairākas Vācijas pilsētas.
Ankara kritizēja šādu rīcību, un prezidents Erdogans to pat pielīdzināja „nacistu praksei”. Vācijas kanclere Angela Merkele šādu salīdzinājumu nosauca par „nepieņemamu”, un pirms pāris dienām to uzsvēra arī uzrunā Vācijas parlamentā.
„Ir tikai dažas valstis, ar kurām mūsu saites ir tik sarežģītas, bet arī tik daudzveidīgas. Ir skumji un nomācoši, ka Turcijas valdības locekļi un valsts galva velk paralēles starp mūsu Vācijas Federālo Republiku un nacionālsociālismu,” teica Merkele.
Līdzīgi mītiņi par Turcijas referenduma aģitāciju atcelti arī Šveicē un Austrijā.
Pirms 16.aprīļa referenduma pašā Turcijā arvien aktīvākas kļūst kampaņas gan „par”, gan „pret” konstitūcijas grozījumiem prezidenta pilnvaru palielināšanai. Kritiķi brīdina par autoritārismu, bet Erdogans un valdība uzstāj, ka prezidentāla republika nodrošinās stabilitāti un labklājību.
