Komentējot situāciju Ukrainā, Putins tikmēr uzsvēra, ka jāpanāk tiešas sarunas starp Kijevu un prokremliskajiem separātistiem.
Tikšanās laikā abi līderi arī pārrunāja situāciju Sīrijā, Krievijai aicinot pierādīt ķīmisko ieroču izmantošanu, ko pēc rietumvalstu un vairāku starptautisko organizāciju analīzes Idlibas provincē pastrādāja Asada režīms.
Viņa arī izteica cerību, ka Krievijas hakeri neiejauksies vēlēšanās Vācijā.
Merkele pēdējo reizi Krievijā viesojās 2015. gadā saistībā ar nacisma sagrāves 70. gadadienu. Uzvaras svētku svinībās 9. maijā viņa nepiedalījās, bet Maskavā ieradās dažas dienas vēlāk. Jau tad mediji bija fiksējuši, cik stīvi un atturīgi abas amatpersonas izturas.
Tagad Putins uzņēmis Vācijas galvu savā vasaras rezidencē Sočos. Abu attiecības strauji pasliktinājās pēc agresijas Ukrainā, un tieši Merkele kļuva par vienu no aktīvākajām sankciju pieprasītājām Krievijai. Formāli dienas kārtībā bija paredzēts, ka Merkele tiekas ar Krievijas līderi, lai runātu par G20 grupas samitu, kas jūlijā paredzēts Vācijā, Hamburgā, jo šādi viņa paredzējusi tikties ar visiem grupas valstu līderiem.
Taču šo laiku Merkele ir izmantojusi, lai pārrunātu situāciju Ukrainā un Sīrijā, kā arī norādītu Putinam par cilvēktiesību pārkāpumiem, īpaši geju vajāšanu Čečenijā. Aktīvisti ziņo, ka te notikusi masveidīga homoseksuāļu aizturēšana un spīdzināšana.
Situācija Ukrainā, par ko runājuši abi līderi un kas arī radījusi plaisu Vācijas un Krievijas attiecībās, joprojām ir smaga. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā pirms diviem gadiem parakstītā vienošanās joprojām netiek pildīta, un Vācija pieprasa, lai Kremlis beidzot izmanto savu ietekmi uz prokrieviskajiem separātistiem, pārtrauc uguni, izved bruņutehniku, atbrīvo ķīlniekus un īsteno virkni citu prasību.
Vienlaikus Vācija vēlas Krievijas līdzdalību miera risinājumā Sīrijā un cīņā pret terorismu, lai gan neatbalsta tās sadarbību ar prezidentu Bašaru al Asadu.
Savukārt Krievija, kas joprojām liedzas par savu iejaukšanos Ukrainā, lai arī ir anektējusi Krimu, sagaida, ka Vācijas kanclere varētu palīdzēt risinās sankciju jautājumu. Pēc tam, kad Eieropas Savienība noteica vīzu liegumu un iesaldēja banku kontus virknei Krievijas amatpersonu un uzņēmumu, kas saistīti ar agresiju Ukrainā, Krievija noteica embargo Eiropas pārtikas precēm, kas ir neizdevīga situācija abām pusēm.
Merkele nebūt nav pirmā Rietumu augsta līmeņa politiķe, kas pēdējā laikā ir izvēlējusies doties uz Maskavu. Nesen Krievijas galvaspilsētā bija arī Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni un arī ASV Valsts sekretārs Rekss Tilersons.
Pēc sarunas ar Merkeli Putinam ir paredzēta telefonsaruna ar ASV līderi Donaldu Trampu. Abi valstu vadītāji, kā norādījis Baltais nams, pārrunās situāciju Sīrijā.
Arī ASV un Krievijas attiecības kopš ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā ir sarežģījušās, īpaši pēc tam, kad ASV, atbildot uz notikušo, bombardēja Krievijas sabiedrotā prezidenta Bašara al Asada militārās bāzes.
