Krievija, kas savu vainu arvien noliedz, paziņojusi, ka arī izraidīs britu diplomātus. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka drīzumā sekos Putina atbildes soļi un Kremļa saimnieks izvēlēšoties tādu reakciju uz Londonas rīcību, kas "vislabāk atbildīs Maskavas interesēm".
Tikmēr britu premjere ceturtdien, 15.martā, apmeklēja vietu, kur notika uzbrukums bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai. Meja pateicās likumsargiem par neatlaidīgo darbu un iedrošināja vietējos iedzīvotājus, ka tiks darīts viss iespējamais, lai vainīgos sauktu pie atbildības. Lielbritānija nosūtīs indes paraugu Aizliegto ķīmisko ieroču organizācijai, kas veiks analīzi.
Krievijas uzbrukums bijušajam spiegam ir tikai viens no piemēriem, kā Maskava izaicina starptautisko drošību. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons norāda, ka tādēļ Londonas un Maskavas attiecības nonākušas zemākajā punktā kopš Aukstā kara beigām: “Es negribu redzēt jaunu Auksto karu. Es atceros veco, tas bija diezgan riebīgs, bija reāli kodoltermiskās iznīcības draudi. Tas neatgriezīsies.
Taču attiecības ar Krieviju ir ļoti sarežģītas. Mums nācās reaģēt uz pirmo nervus paralizējošas vielas pielietojumu Eiropā kopš NATO izveides.”
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons paziņojis par jauna ķīmisko ieroču pētniecības centra izveidi, kas palīdzētu pretoties pieaugošajiem draudiem no Krievijas un citām valstīm. Tāpat tūkstošiem britu karavīru, kas atrodas frontē, tiks vakcinēti pret Sibīrijas mēri, kura sporas tiek izmantotas kā bioloģiskais ierocis.
“Kremlis izmanto savas hibrīdās spējas, lai grautu, apdraudētu un ietekmētu valstis visur pasaulē.
Ja mēs vēl šaubāmies par draudiem, ko Krievija rada mūsu pilsoņiem, mums pietiek paraudzīties uz šokējošo uzbrukumu Solsberijā,” sacīja ministrs.
Lielbritānijas amatpersonas netaupa kritiku Kremlim arī par tā agresiju pret citām valstīm, tostarp Austrumeiropā. “Mums ir jāturpina būt piesardzīgiem. Lielbritānija atbalsta savus draugus Eiropā. Mēs esam Igaunijā – 800 britu karavīri dien pie Krievijas robežas, lai garantētu drošību Baltijā,” norādīja Džonsons.
KONTEKSTS:
Sergejs Skripaļs
Skripaļu Krievijā 2006.gadā notiesāja par spiegošanu britu labā, bet 4 gadus vēlāk viņš nokļuva brīvībā pēc spiegu apmaiņas, un apmetās uz dzīvi Lielbritānijā.
Tiek ziņots, ka Skripaļs arī pēc 2010.gada turpinājis sadarboties ar Rietumvalstu specdienestiem, konsultējot britu un citus specdienestus par veidiem un metodēm, kā pretdarboties Krievijas izlūkdienestiem.
4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.
Tāpat Lielbritānija pieprasīja Krievijai otrdienas, 13.marta, laikā sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijas teritorijā saindēti ar Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu vielu. Arī ASV un NATO ir pauduši atbalstu Londonai. Tāpat Vācijas, Francijas un Baltijas valstu ārlietu ministri pievienojušies Lielbritānijas paziņojumam.
Krievija trešdienas, 14.marta, rītā vēl nebija sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai šajā lietā lietā, un britu Nacionālās drošības padome lēma par 23 Krievijas diplomātu izraidīšanu.
