Simtiem londoniešu šonedēļ bija sapulcējušies pie Lielbritānijas parlamenta nama lai pēdējo reizi turpmāko četru gada laikā ieklausītos Bigbena zvanu skaņā. Neskatoties uz to, ka ir grūti iedomāties vēl kādu ikoniskāku Londonas simbolu kā Bigbens, nu arī šim karalienes Viktorijas laika arhitektūras piemineklim ir pienācis laiks doties pelnītā atpūtā. Lai gan sava garā darba mūža laikā pulksteņtorni ir apdraudējuši Vācijas gan armijas cepelīni, gan arī vēlāk mēģinājuši uzspridzināt bumbvedēji, tā zvanu skaņas vienmēr ir vēstījušas londoniešiem par jaunas stundas sākumu.
Pēdējo reizi tas apklusa uz neilgu laiku 2007. gadā, un pirms tam divus gadus klusēja restaurācijas laikā 80-ajos gados. Atšķirībā no daudziem citiem līdzīgiem pulksteņiem visā pasaulē, Bigbena pulkstenis vēl arvien tiek uzvilkts ar rokām, un kaut arī remonta laikā oriģinālais mehānisms būs atslēgts, pulksteņa rādītājus turpinās darbināt elektromotors.
Lai gan lielākā daļa londoniešu lēmumu slēgt pulksteņtorni uz restaurācijas laiku pieņem ar izpratni, daudzi neslēpj savu sarūgtinājumu par to, ka remonts ilgs četrus gadus, nevis tikai dažus mēnešus, kā tas tika solīts sākotnēji.
Vairāk kā 30 miljonus Eiro vērtā renovācijas projekta laikā tiks salabots torņa čuguna jumts, kā arī ierīkots lifts un veikta pulksteņa mehānisma apkope. Neskatoties uz remontdarbiem, tiek solīts, ka torņa zvanu skaņu varēs dzirdēt jaunā gada svinību, kā arī piemiņas pasākumu laikā. Interesanti arī, ka par Bigbenu vai “Lielo Benu” patiesībā sauc torņa 14 tonnas smago zvanu, savukārt pats tornis ir nosaukts karalienes Elizabetes otrās vārdā.
