Pēc kara pieredzes būtu labs psihologs
Biroja pārstāvji prognozē, ka imigrācija arī tuvākajā nākotnē saglabāsies augsta. Arvien klibo arī valstu solidaritāte un vēlme atslogot tās zemes, kuras saņem vislielāko cilvēku pieplūdumu.
25 gadus vecais Ramdo Ramduns Beļģijā dzīvo dažus mēnešus. Pirms gada viņš pameta Sīriju, Alepo un ieradās Turcijā. No turienes viņš nokļuva Beļģijā, kas piekrita izmitināt noteiktu skaitu bēgļu. Ramdo sapnis bija Somija, par spīti aukstajām, garajām ziemām, jo, vēl esot Alepo, viņš bija izpētījis, ka tur varētu turpināt psiholoģijas studijas, ko viņš bija iesācis mājās un vēlējās turpināt.
„No manis iznāktu labs psihologs pēc visa, ko esmu pieredzējis,” Ramdo saka. „Ja jūs tagad spēji aizcirstu durvis un būtu liels troksnis, man būtu sajūta, ka vēders sažņaudzas gluži kā dūre. Es dzīvoju mājā, kuri blakus esošo noārdīja bumbas. Pamazām gan paliek labāk, pamazām,” stāsts Ramdo.
Ramdo Ramduns ir viens no dzīvajiem, īstajiem cilvēkiem, par ko tik bezkaislīgi runā skaitļi.
Aizpērn patvēruma meklētāji ieradās, pērn - kārtoja dokumentus
Dienā, kad Latvijas Radio satiek Ramdo, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs nāk klajā ar gadskārtējo ziņojumu par patvēruma meklētāju situāciju Eiropā un vēl četrās valstīs, kuras nav ES dalībnieces, bet piedalās kopējā sistēmā – tās ir Norvēģija, Šveice, Islande un Lihtenšteina.
Dati liecina, ka 2015. gadā, kad Ramdo Ramduns vēl bija bēgļu nometnē Turcijā, ES bija migrācijas krīzes augstākais punkts, tūkstošiem cilvēku drūzmējās pie robežām un arī nāca tām pāri gan no tā sauktā Balkānu koridora, gan pa ūdeņiem no Lībijas puses. Savukārt aizvadītais, 2016. gads, kad Ramdo bija ceļā uz apmešanos Beļģijā, ir pagājis, cenšoties sakārtot dokumentus, likumisko pusi, kam pienākas patvērums, kam ne. Šis process ir garš, sarežģīts un turpinās joprojām.
Eiropas Patvēruma atbalsta biroja dati liecina, ka joprojām visvairāk patvērumu lūdz Sīrijas, Afganistānas, Irākas pilsoņi un tagad arvien vairāk no Nigērijas.
Sīrija, kurā joprojām plosās karš, būtiski izceļas pārējo valstu vidū, un no visiem lūgumiem pēc patvēruma teju 30% ir tieši no Sīrijas. Ceļu uz Eiropu mēro arī liels skaits bērnu un pusaudžu, kuriem līdzi nav devies neviens pieaugušais. Gandrīz katrs trešais patvēruma lūdzējs ir bijis jaunāks par 18 gadiem.
“Tas joprojām ir sarežģīti, bet ir vadāms process,” sarunā ar Latvijas Radio norāda Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pārstāvis Žans Pjērs Šembri.
„Ir rūpīgi jāizpēta, kam pienākas patvērums. Ne visiem ir neieciešama ES aizsardzība. Taču tiem, kam tā ir vajadzīga, tā ir arī jāsaņem. Esmu pārliecināts, ka ES spēkos ir ar to tikt galā,” norāda Šembri. “Šobrīd jau 25 000 cilvēku ir pārvietoti no Itālijas un Grieķijas uz citām valstīm. Tas nozīmē, ka šī programma strādā. Bet es arī gribu uzsvērt, ka tad, ja patvēruma lūgums tiek noraidīts, jo tas pēc likuma nepienākas, tad valstij ir visas tiesības cilvēkus sūtīt atpakaļ. Šajā ziņā vēl ir daudz darāmā,” viņš skaidro.
Imigrācija - būtisks temats arī politiķu sarunās
Abos aizvadītajos gados Eiropā pēc patvēruma lūguši vairāk nekā miljons cilvēku.
Visvairāk lūgumu pēc patvēruma ir saņēmušas Vācija, Itālija, Francija, Grieķija un Austrija. Latvija joprojām ir zemu kopējā skalā.
Saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja datiem aizvadītajā gadā Latvija saņēmusi 350 lūgumu, lielākoties no Sīrijas.
„Migrācija Eiropai ir milzīgs pārbaudījums,” atzīst Eiropas Patvēruma atbalsta biroja ģenerāldirektors Žozē Kareira. „Solidaritāte ir visu ES līgumu jēga. Tas neattiecas tikai uz migrāciju, bet arī uz finanšu tirgiem, pārtikas drošumu un aviāciju. Ir jomas, kurās valstīm ir jāsadarbojas, lai ES kā savienība varētu eksistēt. Protams, vairākām valstīm ir finansiālas grūtības, taču ir arī dažādi veidi, kā tām palīdzēt. Migrācija nav izņēmums, tā arī prasa sadarbību kopā, lai atslogotu cita citu un cita citai palīdzētu,” stāsta Kareira.
Pēdējās dienās jaunu trauksmes sigānu raidījusi Itālija, kuras krastos atkal ir liels imigrantu laivu pieplūdums no nemierīgās un politiskā haosa pārņemtās Lībijas.
Eiropas Komisija Briselē ir apsolījusi Itālijai papildu naudu – 35 miljonus eiro, lai vadītu šo krīzi, kā arī vismaz 46 miljonus eiro Lībijas varas iestādēm un krasta apsardzei. Kopš gada sākuma Itālijā jau ir ieradušies 85 000 imigrantu un, kā norāda eksperti, imigrācija atkal būs svarīgs jautājums šīs vasaras politiskajās sarunās.
Ceturtdien Igaunijas, kas ir sākusi prezidentūru ES, galvaspilsētā Tallinā neformāli tiekas ES iekšlietu ministri, un paredzams, ka situācija Itālijā un imigrācijas procesi kopumā būs augstu dienas kārtībā.
