Tramps apelē pie ASV un amerikāņu interesēm
ANO vienošanās Parīzē paredzēja, ka valstis turpmākajos gados būtiski samazina kaitīgo izmešu un enerģijas daudzuma patēriņu.
„Lai izpildītu manu svinīgo solījumu, kas ir aizsargāt ASV pilsoņus, ASV izstāsies no Parīzes klimata vienošanās. Taču mēs sāksim sarunas par vai nu Parīzes klimata līgumu vai arī pilnīgi jaunu vienošanos, kas būs godīgāka ASV biznesam, strādniekiem, cilvēkiem, nodokļu maksātājiem. Tātad, mēs raudzīsim, vai varēsim panākt godīgāku vienošanos. Ja varēsim – lieliski! Ja nē – nekas!” sacīja Tramps.
Pusstundu ilgajā uzrunā ASV prezidents norādīja, ka ir ievēlēts, lai pārstāvētu Pitsburgas, nevis Parīzes pilsoņus.
"Ārvalstu līderiem Eiropā un Āzijā nevajadzētu būt lielākai teikšanai par ASV ekonomiku nekā mūsu pašu pilsoņiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem,” viņš sacīja, bilstot, ka priekšteča Baraka Obamas laikā parakstītā vienošanās dod citām valstīm netaisnīgas priekšrocības pār ASV rūpniecību un iznīcina amerikāņu darbavietas.
“Neviens atbildīgs līderis nedrīkst savas valsts strādniekus nolikt neizdevīgākā situācijā," sacīja Tramps. "Fakts, ka Parīzes līgums ierobežo Savienotās Valstis un padara spēcīgākas vairākas citas no visvairāk piesārņojošām valstīm pasaulē, kliedē jebkādas šaubas par to, kāpēc ārvalstu lobiji vēlas, lai mūsu varenā valsts tiktu sasaistīta un piespiesta pie zemes ar šo līgumu. Tā mērķis ir sniegt viņu valstīm priekšrocības attiecībā pret ASV. Piedodiet, tas nenotiks kamēr vien es būšu prezidents," pauda ASV prezidents.
Kerijs: ASV palikušas vienā grupā ar Nikaragvu un Sīriju
Trampa paziņojumu nekavējoši asi kritizējis arī Baraks Obama un viņa valdības ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš no ASV puses piedalījās sarunās Parīzē.
Kerijs Trampa paziņojumu nosauca par neprātu, izmantojot ASV līdera bieži minēto apzīmējumu medijiem – „fake news” jeb „melīgas ziņas”.
„Tās bija melīgas ziņas. Prezidents neteica taisnību par Parīzes klimata vienošanos. Tā vietā, lai noliktu Ameriku kā pirmo, viņš to ir atstājis kā pēdējo vienā grupā ar Sīriju, Nikaragvu, kas, starp citu, vēlējās darīt vairāk,” norādīja Kerijs. “Šī ir brīvprātīga vienošanās, kurā katra valsts pati izstrādā savu programmu. To varēja arī ASV, no līguma nevajadzēja izstāties, taču prezidents tā izdarīja, jo kalpo ļoti šaurai ideoloģiskai nostādnei par ASV interesēm,” sacīja bijušais ASV valsts sekretārs.
Pasaules līderi: Dziļa vilšanās un solījumi neatkāpties no līguma
Uz Trampa lēmumu zibenīgi negatīvi reaģējuši virkne pasaules līderu.
„Esam dziļi vīlušies,” teica Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Trampam telefoniski savu sašutumu paudusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja. Japānas finanšu ministrs Taro Aso atzinis, ka ir ne tikai sarūgtināts, bet arī dusmīgs. Nožēlu paudusi ANO un mazo Klusā okeāna salu prezidenti, kur vistiešāk jau tagad dažādu dabas stihiju veidā izjūt klimata sasilšanu un ūdens līmeņa celšanos.
Vācija paziņojusi, ka ASV “kaitē” visai planētai, bet Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nosaucis šo lēmumu par "nopietni nepareizu".
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura galvaspilsētā Parīzē kaldināta vēsturiskā vienošanās, īsi pēc Trampa paziņojuma nāca klajā ar publisku uzrunu, atkārtoti aicinot ASV klimata nozares ekspertus pārcelties strādāt uz Franciju un noslēdzot to ar pārveidotu Trampam tik raksturīgo saukli „Padarīsim Ameriku atkal diženu!”
„ASV prezidents Donalds Tramps ir nolēmis aiziet no Parīzes vienošanās. Es respektēju viņa lēmumu, bet arī domāju, ka tā ir liela kļūda, kas izdarīta gan pret ASV, gan mūsu planētu. Taču mums izdosies, jo mums visiem ir viena atbildība. Padarīsim mūsu planētu atkal diženu!” sacīja Makrons.
“Nekādā gadījumā nenotiks vienošanās par mazāk ambiciozu līgumu.
Francija aicina visas līgumu parakstījušās valstis palikt tam uzticīgām tāpat kā to darām mēs un nepiekāpties ne par ko," neslēpa Francijas prezidents.
"Klimata pārmaiņu jautājumā nav plāna “B”, jo mums nav “Planētas B”. Šovakar Savienotās Valstis pagriezušas muguru pārējai pasaulei, taču Francija nepagriezīs muguru amerikāņiem. Mēs šo cīņu turpināsim,” teica Makrons.
Mediji un eksperti: Tramps nodrošina sliktu klimatu un ASV parāda, ka neievēro līgumu
“Uz redzēšanos, Amerika!”, ,“Trakais ASV lēmums”, “Tramps nodrošina sliktu klimatu”
- tie ir daži no daudzajiem kritiskajiem virsrakstiem, ar kuriem piektdien prese Eiropas valstīs ziņo par ASV prezidenta lēmumu izstāties no ANO izstrādātā Parīzes klimata līguma – līdz šim vērienīgākā globālā vides saudzēšanas un kaitīgo izmešu ierobežošanas dokumenta.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” piektdien, 2.jūnijā, sacīja, ka Tramps un viņa administrācija acīmredzot neapzinās, cik svarīga pasaulei ir ASV reputācija.
Lēmums izstāties no Parīzes klimata līguma ir signāls tam, ka ASV nav ieinteresēta ievērot starptautiskās vienošanās.
Uz līdzīgu iezīmi norādīja arī biedrības “Zemes draugi” padomes priekšsēdētājs Jānis Ulme, kurš "Pēcpusdienai" uzsvēra, ka ar šādu soli ASV ir samazinājusi pati sev ietekmi. Viņš gan piezīmēja, ka pasaule arī bez ASV līdzdalības turpinās cīnīties pret klimata pārmaiņām, jo ir dota labi ja desmitgade, lai tās nekļūtu neatgriezeniskas.
ES un Ķīna spriež par Parīzes līguma izpildīšanu
Tikmēr Beļģijas galvaspilsētā Briselē piektdien runāts par pirmajiem soļiem Parīzes klimata līguma izpildīšanai starp trešo lielāko gaisa piesārņotāju Eiropas Savienību un vislielāko gaisa piesārņotāju - Ķīnu.
Ķīnas un Eiropas Savienības amatpersonas kopējā ziņojumā apņēmušās izpildīt nospraustos emisijas samazināšanas mērķus, attīstīt zaļo tehnoloģiju un nodrošināt simt miljardu ASV dolāru lielu finansējumu līdz 2020.gadam, lai palīdzētu nabadzīgākajām valstīm pāriet uz videi draudzīgākām tehnoloģijām.
Eksperti norāda, ka Ķīna var iegūt no Eiropas valstu zināšanām un tehnoloģijām, lai samazinātu arvien lielāko gaisa piesārņojumu, kas pārņēmis Ķīnas metropoles. Starp abām pusēm notika sarunas arī dažādu ekonomiska rakstura problēmjautājumu risināšanā.
Parīzē panāktā klimata vienošanās, kuru parakstījušas teju 200 valstu, aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru zinātnieki uzskata par kritisko, sarkano līniju, aiz kuras globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Vienlaikus paredzēts atbalstīt finansēšanas mehānismus, lai bagātās valstis sniegtu savu artavu zaļās enerģijas ieguves attīstīšanai attīstības valstīs, kā arī piešķirt īpašu uzmanību klimata pārmaiņu dēļ visapdraudētākajiem reģioniem. Ja tas netiks darīts, zinātnieki brīdina par arvien neparedzamākiem un haotiskākiem laikapstākļiem, ūdens līmeņa celšanos, kas apdraud piekrastes reģionus, kur koncentrētas lielākās pasaules apdzīvotās vietas, un citām klimata problēmām, kas var būt neatgriezeniskas.
„Šodien mēs palielinām mūsu sadarbību cīņā ar klimata izmaiņām, kas nozīmē, ka Ķīna un Eiropa ir parādījušas solidaritāti ar nākotnes paaudzēm un atbildību par visu planētu. Mēs uzskatām, ka ASV lēmums izstāties no Parīzes vienošanās ir liela kļūda,” paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Arī Ķīnas premjerministrs Li Kecjans uzsvēra Parīzes vienošanās nozīmību.
Vēstīts, ka vilšanos par ASV lēmumu pauduši arī lielo ASV uzņēmumu vadītāji. Tāpat pieauga biržu indeksi.
2015.gadā apstiprinātais Klimata līgums, kuru tolaik neparakstīja vien Sīrija un Nikaragva, ir līdz šim ambiciozākais dokuments, lai sāktu globālu cīņu ar klimata pārmaiņām.
Tā galvenais mērķis – ar gaisa piesārņošanas samazināšanu panākt, lai globālās temperatūras kāpums nepārsniegtu divus grādus salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas.
Vienlaikus paredzēts atbalstīt finansēšanas mehānismus, lai bagātās valstis dotu savu artavu zaļās enerģijas ieguves attīstīšanai attīstības valstīs, kā arī piešķirt īpašu uzmanību klimata pārmaiņu dēļ visvairāk apdraudētajiem reģioniem. Ja tas netiks darīts, zinātnieki brīdina par arvien neparedzamākiem un haotiskākiem laikapstākļiem, ūdens līmeņa celšanos, kas apdraud piekrastes reģionus, kur koncentrētas pasaules lielākās apdzīvotās vietas, un citām klimata pārmaiņām, kas var būt neatgriezeniskas.
