Turrēns Pudždemonu ir nominējis Katalonijas premjerministra amatam, taču situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, jo viņa ierašanās Barselonā joprojām nav iespējama. Tas vainagotos ar tūlītēju aizturēšanu.
Vai Eiropas Savienības institūciju galvaspilsēta Brisele varētu kļūt arī par Katalonijas jaunā premjerministra valdības biroja vietu, ir jautājums, uz kuru atbildi pēdējā laikā meklē daudzi, tā kā Madrides no amata padzītais Karless Pudždemons atkal ir izvirzīts premjerministra pienākumiem. To nedēļas sākumā paveica Katalonijas jaunieceltais parlamenta spīkers Ružē Turrēns.
Lai satiktu iespējamo valdības vadītāju, Turrēns pats ir ieradies Briselē. Sākotnēji viņu abu un četru Katalonijas valdības bijušo ministru tikšanās bija iecerēta Katalonijas tirdzniecības misijas telpās, tomēr to nācās pārcelt uz citurieni, jo Spānijas valdība Katalonijas pārstāvim Eiropas Savienībā bija pieprasījusi to nepieļaut.
Pudždemons arvien uzskata, ka viņam ir iespējams pārvaldīt Kataloniju no tālienes.
Kā reiz sacīja viņa preses pārstāvis, arī ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem tvītiem internetā informē visus pilsoņus.
Taču Spānijas premjerministrs Marians Rahojs to sauc par absurdu.
Bet Pudždemons joprojām nevar atgriezties Barselonā, jo viņam nekavējoši nāktos stāties tiesas priekšā par neatkarības procesu vadīšanu, sacelšanos un naudas izšķērdēšanu. Taču, lai kļūtu par premjerministru, teorētiski viņam ir jāpiedalās parlamenta sēdē, kur notiks balsojums, klātienē.
Tādēļ Pudždemons ir oficiāli lūdzis iespēju neapdraudēti atgriezties, lai varētu pildīt vēlētāju gribu un vadīt Katalonijas demokrātiskos procesus.
Pēc neatkarības referenduma krīzes un Madrides sarīkotajām ārkārtas vēlēšanām Katalonijas parlamentā vairākumā ir tie politiskie spēki, kas pieprasa atdalīšanos no Spānijas, tāpēc atbalsts Pudždemonam ir liels un parastos apstākļos viņam nebūtu ļoti jābažījas par apstiprinošu balsojumu.
Taču tagad situācija ir nokļuvusi teju strupceļā un vienīgā iespēja bijušajam Katalonijas līderim kaut vai fiziski ierasties mājās ir tad, ja Spānija mīkstina savu attieksmi.
Tiesa, medijiem Briselē Pudždemons sacīja, ka pastāv vairākas iespējas. Tomēr vēl otrdien, 23.janvārī, Spānijas iekšlietu ministrs Huans Ignasio Soido lika saprast, ka tagad Pudždemonu gaida nosēžamies ne vien aiz restēm, bet arī vispār vairs netiks atļauta viņa ierašanās Barselonā.
„Karavīri būs modri 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā, lai nepieļautu bijušā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona atgriešanos Spānijā,” teica ministrs.
Savukārt Spānijas karalis Felipe VI Pasaules ekonomikas forumā Davosā centās publiski aizstāvēt valsts politiskajām likstām mākto tēlu, iedrošinot gan investorus, gan tūristus.
Jau ziņots, ka konstitucionālā krīze Katalonijā sākās pagājušā gada rudenī, kad notika reģiona neatkarības referendums. Vairākums tā dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, tādēļ oktobra beigās tika pasludināta neatkarība no Spānijas. Pēc tam Spānijas premjers atlaida Katalonijas reģiona valdību. Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa līdzgaitnieki tika arestēti. Ārkārtas vēlēšanās Katalonijā balsu vairākumu ieguva neatkarību atbalstošie spēki.
