62 gadus vecais Anatolijs Antonovs ir pieredzes bagāts diplomāts. Līdz šīm viņš bija Krievijas ārlietu ministrs vietnieks. No 2011. līdz 2016.gadam Antonovs ieņēma aizsardzības ministra vietnieka amatu. Tas bija laiks, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sākās karš Ukrainas austrumos. Tieši viņš bieži bija tas, kurš publiski noraidīja pret Maskavu vērstās apsūdzības par notikumiem Ukrainā, kā arī Sīrijā.
Iepriekš Antonovs 30 gadus, sākot no padomju laikiem, bija ieņēmis dažādus amatus ārlietu resorā, strādājot arī ārvalstīs.
Antonovs tiek uzskatīts par stingrā kursa piekritēju attiecībās ar rietumvalstīm.
Kremļa lēmums Antonovu nominēt par nākamo Krievijas vēstnieku Savienotajās Valstīs ir arī izaicinošs solis, jo viņš atrodas Eiropas Savienības sankciju sarakstā saistībā ar Maskavas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos. Tādēļ Antonovam aizliegts iebraukt Eiropas Savienības valstīs.
Vienlaikus, kaut viņš ir stingrā kursa piekritējs, Antonovs uzstāj, ka Krievijai un ASV ir jāuzlabo attiecības – tiesa, viedā, kādu par labāku uzskata Maskava.
Kremlis Antonovu nozīmējis līdzšinējā Krievijas vēstnieka Sergeja Kisļaka vietā, kurš bijis skandālu centrā saistībā ar apsūdzībām par Maskavas iejaukšanos ASV vēlēšanās un Krievijas saitēm par prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas amatpersonām. Pirmais upuris bija ASV prezidenta Trampa izraudzītais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns. Mazāk nekā mēnesi pēc stāšanās šajā amatā Flinns to zaudēja, jo nebija bijis atklāts par savām sarunām ar Krievijas vēstnieku Kisļaku. Krustugunīs nonāca arī Trampa izraudzītais ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss, kurš sākotnēji nebija atklājis informāciju par tikšanos ar Kisļaku priekšvēlēšanu laikā.
Tikmēr abu valstu attiecībām turpinot pasliktināties.
ASV vēstniecība Maskavā paziņojusi, ka apturēs neimigrācijas vīzu izsniegšanu.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Krievijas varasiestāžu prasību par ASV diplomātisko misiju darbinieku skaita samazināšanu par vairākiem simtiem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šo soli nosodīja, pārmetot Vašingtonai, ka tās mērķis ir Krievijā sarīkot „krāsaino revolūciju”: „Rodas iespaids, ka šo amerikāņu lēmumu autori kārtējo reizi nolēmuši mēģināt izraisīt Krievijas pilsoņu neapmierinātību ar Krievijas varas iestāžu rīcību. Šī loģika ir pazīstama. Šī ir to cilvēku loģika, kas organizē krāsainās revolūcijas, un šī ir skaidra inerce no [iepriekšējā ASV prezidenta Baraka] Obamas administrācijas.”
ASV neimigrācijas vīzu izsniegšana Krievijā atsāksies 1.septembrī, taču tikai vēstniecībā Maskavā. ASV konsulātos Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā un Vladivostokā uz nenoteiktu laiku to vairs nevarēs izdarīt.
