Uguns pārtraukšanu Ukrainā nevar panākt ar sankcijām, jo tās dos efektu tikai pēc vairākiem mēnešiem vai gada. „Ar vienām sankcijām apturēt Krievijas agresiju šodien, rīt vai pēc nedēļas būs ļoti sarežģīti, ja ne neiespējami,” sacīja Pabriks.
Līdz ar to būtu jāstrādā kombinētā veidā, tai skaitā dodot Ukrainai iespēju sevi aizstāvēt. Tas nozīmētu, ka Ukrainas valdībai jāpiegādā informācija, arī militārā palīdzība, norādīja politiķis, piebilstot: „Ar to es nedomāju karavīru sūtīšanu uz vietas, bet vienkārši jādod ieroči, ar ko sevi aizstāvēt.”
Tāpat Ukrainai būtu svarīga ekonomiskā palīdzība, īpaši tuvojoties ziemai.
„Tā ir kombinētā lieta, kā mēs varam neļaut valsti sagraut. Ja Ukraina kritīs, tad grūti iedomāties, ka pašreizējā neadekvātā Krievijas politika neturpināsies,” sacīja Pabriks.
Jau ziņots, ka piektdien Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Kā vēstīts, pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties.
Aizvien turpinās ukraiņu armijas cīņa ar separātistiem Doņeckas un Luhanskas apgabalā.
