Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Banku iestāde, kas patlaban atrodas Londonā, ir divas ļoti nozīmīgas un lielas Eiropas līmeņa iestādes, kurās strādā arī vairāki tūkstoši augsti izglītotu darbinieku no dažādām ES dalībvalstīm. Tādēļ lēmumu par abu aģentūru pārvietošanu pieņem jau tagad, apzinoties, ka tas prasīs daudz laika, pūliņu un arī izmaiņas tur strādājošo dzīvē. Jau pēc dažām dienām ES līderu sanāksmē Briselē dalībvalstu vadītājiem būs jāvienojas, pēc kādiem kritērijiem uzraudzīties jauno vietu abām aģentūrām.
Aģentūras pārstāv nozīmīgus sektorus, tādēļ tās savās galvaspilsētās vēlētos redzēt vairākas valstis.
ES dalībvalstu ministri, kuri atbild par ES un ārlietām, otrdien, 20.jūnijā, sanāksmē lemj par to, pēc kādiem kritērijiem izraudzīties jauno mājvietu. Piedāvājumu jau uzrakstījusi Eiropas Komisija, un dalībvalstis tagad to izskata.
Viens no galvenajiem nosacījumiem ir, lai abas aģentūras varētu pārvietot ātri, viegli un noteiktajā laikā un lai to rīcībā būtu ēkas, kas atbilst visām biroja prasībām, ērtībām, vajadzībām un drošībai.
Tāpat dalībvalstij ir jābūt spējīgai nodrošināt aģentūru darbinieku bērniem atbilstošas mācību iestādes svešvalodās, sociālos pakalpojumus, veselības aprūpi un apmierināt citas prasības.
Latvija neplāno izvirzīt savu kandidatūru aģentūru izmitināšanai, tā norādīts valdības apstiprinātajā Latvijas pozīcijā par ceturtdien un piektdien valstu vadītāju sanāksmē Briselē izskatāmajiem jautājumiem. Latvija balsos par tām valstīm, kuras uzskatīs par labākajām kandidātēm, un sola atbalstu, ņemot vērā ne tikai "džentelmeņu vienošanos", bet arī reģionālo aspektu, potenciālos ieguvumus attiecīgo nozaru griezumā un aģentūru pārvietošanai izvirzītos kritērijus.
Paredzams, ka galīgais balsojums būs ES valstu līderu sanāksmē oktobrī.
Kā iepriekš vēstījis izdevums "Politico", uz Londonā pašlaik bāzētajām ES aģentūrām, visticamāk, spēs pretendēt bloka turīgākās valstis, jo to izmitināšanas kritēriji daudzām tā sauktajām jaunajām valstīm joprojām nav izpildāmi.
Francija, Vācija, Itālija, Spānija pavisam skaidri paudušas vēlmi iegūt aģentūras. Taču ES joprojām ir virkne valstu, kurām nav neviena aģentūra, to vidū ir Bulgārija, Rumānija, Horvātija, Kipra un Slovākija, kas nav skaļi paudušas savu vēlmi, zinot, ka to iespējas ir ierobežotas.
