Nemierā ar tiesu reformu demisionē Polijas tieslietu uzraugs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Polijas tieslietu uzraugs Dariušs Zavistovskis, protestējot pret valdības ieviestajām tiesu varas reformām, pirmdien, 15. janvārī, oficiāli atkāpsies no Polijas Nacionālās tieslietu padomes vadītāja amata. Šādā veidā viņš vēlas pievērst uzmanību valdošās partijas "Likums un taisnīgums" centieniem mazināt šīs institūcijas neatkarību.

Nemierā ar tiesu reformu demisionē Polijas tieslietu uzraugs
00:00 / 02:59
Lejuplādēt
Par Zavistovska atkāpšanos no Polijas Nacionālās tieslietu padomes vadītāja amata paziņoja šīs iestādes pārstāvis Valdemārs Zureks.

Viņš norādīja, ka Zavistovskis šādi rīkojies, izmisuma vadīts, jo atsevišķas tiesu reformas klaji pārkāpj Polijas konstitūciju. Viņa atkāpšanās notiek arī dienā, kad jaunajām reformām jāstājas spēkā.

Piemēram, viena no tām paredz parlamentam atļauju izvēlēties Polijas Nacionālās tieslirtu padomes locekļus. Savukārt cita palielina kontroli pār Polijas augstāko un konstitucionālo tiesu.

Šis tieslietu reformas izpelnījušās arī opozīcijas nosodījumu un ievedušas valstī politiskajā krīzē. Arī Eiropas Savienība (ES) ir asi vērsusies pret Poliju. Brisele iedarbinājusi ES līguma 7. pantu, kurš līdz šim nekad iepriekš nav izmantots. Tā rezultātā Varšava var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienības Padomē jeb ES Ministru padomē.

Šonedēļ, lai aizstāvētu Polijas valdošās partijas „Likums un taisnīgums” pretrunīgi vērtētās tieslietu sistēmas reformas, Polijas  premjerministrs Mateušs Moraveckis bija devies uz Briseli. Lai arī Moraveckis un ES pārstāvji slavēja tikšanos, poļu premjers bija nepiekāpīgs un uzstāja, ka Varšava neļausies spiedienam mainīt ieviestās reformas.

"Likums un taisnīgums" šo reformu nepieciešamību pamato ar tiesnešu korumpētību un to, ka kopš komunistu valdīšanas laikiem nav bijuši vērā ņemami grozījumi tieslietās.

Turpretī Eiropadomes prezidents un Polijas ekspremjers Donalds Tusks intervijā kādam poļu izdevumam uzsvēris, ka valdošā partija var izbeigt šo politisko krīzi, atsakoties no šīm izmaiņām.

Tusks paudis arī citas bažas, kuras saistītas ar partiju „Likums un taisnīgums”. Viņš uzskata, ka valdošā partija varētu mēģināt panākt Polijas izstāšanos no bloka, ja tā vairs nesaņemtu tik apjomīgu finansējumu no ES budžeta. Vienlaikus Tusks uzsver, ka, šādi rīkojoties, pašreizējā Polijas valdība nav ņēmusi vērā privilēģijas, ko nodrošina dalība Es.

Tikmēr Polijas prezidents Andžejs Duda, reaģējot uz ES 7. panta iedarbināšanu, paudis, ka Eiropas Savienības institūcijām ir jārūpējas par harmonisku politisko vidi, kurā tiktu ņemtas vērā bloka valstu intereses un viedokļi, nevis jāveicina sašķeltība vai naids starp tām.

Turklāt situāciju saasina arī tas, ka Varšava ir atteikusies uzņemt patvēruma meklētājus atbilstoši Briseles pieņemtajām patvēruma meklētāju pārdales kvotām. Taču tādas ir arī citas Autrumeiropas valstis. Ungārijas prezidents Viktors Orbāns solidarizējoties ar Poliju, Moravecka vizītes laikā Budapeštā, norādīja, ka noraidīs jebkādus Briseles ierosinājumus, kuri būs vērsti pret Poliju vai tās balsstiesību apturēšanu.

Eiropas Komisija (EK) 20. decembrī sāka bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju par tās pretrunīgi vērtētajām tieslietu reformām. Brisele uzskata, ka nesen apstiprinātās tiesu sistēmas reformas grauj tiesu varas neatkarību un varas dalījuma principu. Sabiedrībā reforma ir pretrunīgi vērtēta - pret to ir bijuši protesti, tomēr partija "Likums un taisnīgums" ir populārākā partija Polijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti