Aukstā kara beigās NATO sastāvā bija 22 000 darbinieku, kuri strādāja 33 štābos. Šobrīd komandvadības struktūra ir samazināta līdz mazāk nekā 7 000 speciālistu, kuri strādā tikai septiņos štābos. Bet drošības situācija Eiropā ir mainījusies, tādēļ arī Ziemeļatlantijas alianse ir nolēmusi atkal paplašināt tās struktūru.
Aizsardzības ministri ir vienojušies izveidot vairākus jaunus štābus. Viens no tiem atbildēs par saziņas drošību Atlantijas okeānā starp Eiropu un Ziemeļameriku. Otrais nodarbosies ar armijas loģistiku Eiropā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs to uzskata par ļoti nepieciešamu soli: “Astoņdesmit procentus no mūsu atbildības zonas pārklāj ūdens. Tādēļ mums ir jābūt gataviem potenciāliem draudiem gan virs jūras ūdeņiem, gan jūras dzelmē. Tāpat ir būtisks arī jaunais štābs, kas atbildēs par ātrās reaģēšanas spēku pārvietošanu Eiropas teritorijā. Tā ir nozīmīga mūsu kopējās aizsardzības un atturēšanas politikas sastāvdaļa.”
Pagaidām nav precīzi zināms, kur atradīsies abi jaunie NATO štābi.
Visticamāk, viens no tiem tiks izvietots Amerikā, bet otrs – Vācijā.
Tāpat ministri ir vienojušies izveidot arī jauno Kiberoperāciju centru.
Stoltenbergs arī vairākas reizes uzsvēra, ka arvien vairāk valstu sāk pildīt savas apņemšanās un palielināt aizsardzības izdevumus. Šogad jau astoņas no 29 alianses valstīm plāno tērēt drošībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp tām ir arī Latvija.
Kā norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība), svarīgi šo naudu pareizi izlietot, attīstot arī mūsu armijas militārās spējas: “Nupat arī parakstījām līgumu par prettanku ieroču iegādi, kas ir ļoti būtiski. Mēs varēsim daudz straujāk virzīties uz priekšu tāpēc, ka mūsu kaujas grupā ir valstis, kas jau šāda tipa ieročus lieto, un viņi mums varēs palīdzēt virzīties uz priekšu. Lai gan mums pašiem jau šāda tipa ieroči ir, bet šī ir jaunā paaudze un viņu cilvēku pieredze mums ļoti noderēs.”
NATO vadība uzsver, ka jau tagad Eiropas valstis un Kanāda aizsardzībai kopumā tērē par pieciem procentiem vairāk nekā 2014.gadā. Tas nozīmē, ka izdevumi ir pieauguši par 46 miljardiem ASV dolāru. Tāpat dalībvalstīm tagad regulāri jāsniedz aizsardzības izdevumu palielināšanas plāni. Pirmais šo nodomu pārskats notika šajā ministru sanāksmē.
Ir skaidrs – lai sasniegtu nospraustos mērķus, vēl pamatīgi jāstrādā, jo tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā Vācija 2% no IKP nozīmē ļoti iespaidīgu naudas summu.
