NATO vērtē, kā palīdzēt cīņā ar terorismu
Īpaši pēc notikumiem Mančestrā aliansei ir jāsaprot, kā organizācija varētu piedalīties cīņā ar terorismu. Ieceres ir vairākas, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau norādīja, ka NATO veidos arī izveidos pretterorisma izlūkošanas nodaļu, koncentrējoties uz kaujiniekiem no Eiropas, kas pievienojas ekstrēmistiem Irākā un Sīrijā.
Taču iespēju, ka NATO varētu iesaistīties militāri, kaujas operācijās valstīs, kuras veicina terorismu, viņš noliedza.
„Līdz šim nav bijis neviena lūguma un aicinājuma NATO iesaistīties militāri kaujas darbībās. Tādēļ mūsu fokusam ir jābūt uz to, kā mēs varam palīdzēt attīstīt vietējās iespējas," paskaidroja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Latvija atgādina, ka sasniegs 2% no IKP aizsardzībai
Arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis NATO iesaistīšanos cīņā ar terorismu nodēvēja par vienu no visbūtiskākajiem šīs NATO sanāksmes punktiem, bilstot, ka Latvija jau piedalās pretterorisma un stabilizācijas operācijās Irākā, Afganistānā un Mali, kā arī atbalsta atmīnēšanas darbus Sīrijā.
Tāpat, viņaprāt, svarīga ir arī izdevumu palielināšana aizsardzības budžetā. Šajā ziņā Latvijai lielu uztraukumu neesot, jo mūsu valsts jau nākamgad sasniegšot NATO prasītos 2% no IKP lielu aizsardzības budžetu. Taču Latvijai svarīgi, kā norādīja prezidents Vējonis, ir arī politiskie apliecinājumi.
Vairakkārt Latvijai atbalstu apliecināja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kurš vēl pirms sanāksmes tikās ar žurnālistiem.
„Kanāda allaž ir uzskatīta par uzticamu NATO partneri, pie kuras var vērsties. Tā allaž sper soli uz priekšu un piedāvā palīdzību, kas ir nepieciešama NATO starptautiskajās operācijās. Kanāda vadīs kaujas grupu Latvijā, un mūsu iesaistīšanās arī citur pasaulē apliecina to, ka mēs allaž būsim tur, kur ir mūsu sabiedrotie," sacīja Trudo.
Latvija tieši šajā laikā ir sagaidījusi pirmo bruņu tehniku un arī pakāpeniski uzņem koalīcijas karavīrus, kas Kanādas bruņoto spēku vadībā turpmāk uzturēsies valstī, lai sargātu Latviju no jebkāda apdraudējuma.
Lēmumu izvietot kaujas grupas Baltijā un Polijā NATO pieņēma pēc Krievijas agresijas Ukrainā.
Lems par papildu spēku nosūtīšanu uz Afganistānu
Šī sanāksme ieiet vēsturē arī ar to, ka tā ir pirmā ar ASV prezidenta Donalda Trampa līdzdalību.
Viņš Briselē tiekas arī ar Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītājiem. NATO sanāksmē tiks pārrunāti vairāki aliansei aktuāli jautājumi, tostarp cīņa pret terorismu.
Tramps ir daudzkārt mainījis savu attieksmi pret NATO, iepriekš nosaucot to par novecojušu institūciju un piedraudot pārtraukt ASV atbalstu tai, tāpēc ceturtdien no Trampa sagaida skaidrus apliecinājumus NATO 5. pantam.
Tramps vairākkārt uzstājis uz nepieciešamību aliansei iesaistīties terorisma apkarošanā.
Viņa balss ir sadzirdēta - NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka organizācija pirmoreiz iesaistīsies koalīcijā pret džihādistu grupējum “Daīš”. Tas gan neparedz dalību kaujas operācijās, bet sadarbību izlūkošanā. Nepieciešamība aliansei vienoties cīņā pret terorismu tiek īpaši izcelta pēc Mančestras terorakta.
Sagaidāms, ka dalībvalstis lems par papildu karavīru nosūtīšanu uz Afganistānu, kurā būtiski pieaug teroristu klātbūtne.
Arī tur NATO karavīri paši kaujās nepiedalīsies, bet apmācīs afgāņu armiju.
ASV atgādina, ka vairāk jāiegulda aizsardzībā
Trampa balss ir arī sadzirdēta citā jautājumā – nepieciešamībā palielināt aizsardzības tēriņus, ko apņēmusies arī Latvija.
“Svarīga tēma, ko mēs pārrunāsim, ir taisnīgāka sloga sadale. 2014. gadā visas dalībvalstis piekrita aizsardzībai tērēt vairāk, kas nozīmē tuvošanos 2% no IKP desmit gadu laikā,” norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “2015. gadā tika pārtraukta aizsardzības tēriņu samazināšana. Un 2016. gadā kopējie tēriņi Eiropā un Kanādā pieauga par miljardiem dolāru.
Runa nav tikai par naudu, bet arī par modernākām spējām un jēdzīgākiem ieguldījumiem NATO misijās,” sacīja Stoltenbergs.
Briselē Tramps tikās arī ar ES institūciju vadītājiem. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Baltā nama saimnieku norādījis, ka Trampa un Eiropas Savienības amatpersonu uzskati atšķiras klimata pārmaiņu un tirdzniecības jautājumos un attieksmē pret Krieviju. Ukrainas konflikta jautājumā gan viedokļi esot līdzīgāki.
NATO samita kuluāros notika arī ES institūciju vadītāju tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, ar kuru pēdējo mēnešu laikā būtiski saasinājušās attiecības.
Pēc tam, kad tauta referendumā nobalsoja par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, prezidents ierosinājis valstī atjaunot nāvessodu.
Šāds solis varētu pārtraukt sarunas par Turcijas iestāšanos ES. Vienlaikus Turcijā pieaug arī plašas represijas pret politisko opozīciju un neatkarīgajiem medijiem, kas izraisījis vairāku dalībvalstu vēlmi sarunas pārtraukt pavisam. Erdogans gan uzstājis uz sarunu attīstīšanu. Gaidāms, ka sanāksme NATO galvenajā mītnē ilgs līdz pašam vakaram.
Trampa un ES līderu jutīgās attiecības
Trampa tikšanās ar ES institūciju vadītājiem ilga stundu.
Attiecībā uz cīņu pret terorismu, it īpaši pēc traģiskajiem Mančestras notikumiem – abas puses bija uz viena viļņa. Tomēr ne citos jautājumos.
“Daži jautājumi paliek atvērti – piemēram, par klimatu un tirdzniecību. es arī neesmu 100% drošs, ka mums ir kopīga pozīcija attieksmē pret Krieviju. Lai gan attiecībā uz konfliktu Ukrainā – mēs, šķiet esam vienisprātis. Vērtības un principi vispirms – tas ir tas, ko mums – Eiropai un Amerikai vajadzētu teikt,” sacīja Eiropas Padomes vadītājs Donalds Tusks.
Neoficiāli izskanējis, ka visiem, ko ASV prezidents ceturtdien satiek, ir nepieciešams mazliet pielāgoties Trampa stilam.
Eksperti norāda - lai Tramps sadzirdētu – jārunā īsi , ļoti kodolīgi un bieži viņš jāsauc vārdā.
“Tas visiem ir skaidrs, ka prezidentam Trampam ir īsa uzmanība – viņš ātri tiek garlaikots. Arī viņam šī ir 5. vieta, kur viņš ir apstājies šajā lielajā pirmajā starptautiskajā vizītē – viņš būs vienkārši piekusis. Šis arī būs vakariņas NATO. Tāpēc skaidrs tas, ka visiem būs jārunā īsi – tā lai neapdraudētu transatlantiskās attiecības tikai tādēļ, ka kādam nāk miegs,” vērtē Vācijas Maršala fonda transatlantiskā zinātniskā līdzstrādniece Kristīne Bērziņa.
Transatlantiskās attiecības ceturtdien sākās ar vairākiem simboliskiem žestiem. Tika atklāta jaunā NATO ēka – to sāka celt pirms septiņiem gadiem un tā izmaksājusi ap vienu miljardu eiro. Oficiālo karogu pacelšanu un avio demonstrācijas pavadīja divu piemiņas zīmju atklāšana. Vācijas kanclere Angela Merkele atklāja Berlīnes mūra fragmentu, kura krišana izmainīja NATO. Bet otra piemiņas zīme veltīta pirmajai un vienīgajai reizei, kad tika iedarbināts NATO 5.pants – pēc 11.septembra notikumiem. Visas NATO dalībvalstis toereiz devās palīgā ASV cīņā pret terorismu. Grūti izdomāt vēl precīzāku veidu – kā Trampam parādīt – cik svarīgs ir NATO 5.pants.
Vienlaikus Briseles ielās notiek protesti, kas aizsākās jau trešdien. Tie pulcē ļoti dažādi noslāņotas grupas – gan tādas, kam nepatīk Tramps, gan tādas, kam nepatīk NATO, gan klimata aizstāvjus un anarhistus.
