Latvijas Radio: “Zapad” mācības sākas pēc nedēļas. Šoreiz šīm mācībām pievērsta īpaša uzmanība, ņemot vērā pēdējo trīs, četru gadu notikumus. Kā jūs vērtējat šī gada “Zapad” mācības?
Timo Kosters: Mēs NATO ļoti uzmanīgi sekojam līdzi “Zapad” mācībām. Esam ievērojuši, ka tāpat kā iepriekšējās reizēs Krievija nav pilnīgi atklāta par mācību apmēriem un scenārijiem. Izskatās, ka viņi grasās rīkot vairākas mazākas, atsevišķas mācības. Taču mūsu informācijas liecina, ka tas patiesībā ir daudz plašāks scenārijs. Ne tikai pretterorisma scenārijs, kā uzstāj Krievijas valdība, bet ir iekļauti arī uzbrukuma scenāriji. Mēs to uztveram nopietni. Mēs esam izvietojuši militāros spēkus Austrumeiropā.
Mēs spējam ļoti cieši sekot līdzi, kāds bruņojums tiek pārvietots, kā attīstās mācības un to scenārijs.
Un mēs nodrošināsim, ka mūs nekas nepārsteigs nesagatavotus.
Vai Jums ir bažas, ka “Zapad” mācības var radīt tūlītējus draudus?
Nē. Mēs neuzskatām, ka “Zapad” mācības rada tūlītējus draudus sabiedrotajiem Eiropas austrumos. Bet mēs, protams, ļoti cieši sekojam, kā attīstās notikumi.
Kā jau teicu – mūs nekas nepārsteigs nesagatavotus.
Attiecības starp rietumvalstīm, NATO, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses, ir nonākušas zemākajā līmenī kopš Aukstā kara. Un neizskatās, ka būtu kādi uzlabojumi. Kam jānotiek, lai mazinātu spriedzi?
Pirmkārt, mēs vēlamies, lai Krievija atgriežas pie tiesiskās kārtības, kāda tā bija pēc Aukstā kara. Tas nozīmē ievērot līgumus, ko Krievija ir parakstījusi; Ukrainai atdod atpakaļ kontroli pār Krimu; ciena kaimiņvalstu teritoriālo vienotību; atturas no kaimiņvalstu iebiedēšanas; ievēro EDSO vienošanās kā Vīnes dokumentu, Budapeštas memorandu.
Un tad mēs varam runāt.
Runāšana ir tikpat svarīga kā atturēšanas un aizsardzības pozīcija, ko NATO ir izveidojusi. Mēs turpinām uzstāt.
Un mēs turpinām piedāvāt dialoga iespēju ar Krieviju, jo uzskatām, ka tas ir tikpat svarīgi kā atturēšanas un aizsardzības politika, ko esam izveidojuši.
Ziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības notiek netālu no Baltijas valstu un Polijas robežām, un tajās, iespējams, piedalīsies lielāks karavīru skaits. Militārie manevri “Zapad 2017” norisināsies no 14. līdz 20.septembrim. Tajos piedalīsies arī trīs novērotāji no Latvijas.
Tomēr daudzi ārvalstu politiķi un eksperti pauž bažas par iespējamām provokācijām manevru laikā. Arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis brīdināja, ka sabiedrībai vajadzētu piesardzīgi izturēties pret ziņojumiem, kas informatīvajā telpā varētu parādīties "Zapad" laikā. Tām uzmanību pievērsusi arī Latvijas Drošības policija.
