Par 40 karavīru atsaukšanu no NATO militārajām mācībām Erdogans paziņoja televīzijā pārraidītā uzrunā parlamenta locekļiem.
Viņš notikušo nosaucis par apvainojošu sev un Ataturkam.
Turcijas amatpersonas sīkāku informāciju par incidentu NATO mācību laikā Norvēģijā nav sniegušas. Tomēr vairāki Turcijas mediji, atsaucoties uz Turcijas prezidenta paziņojumu un izteikumiem, uzskata, ka karavīru atsaukšana ir saistīta ar Erdogana un Ataturka attēlu izmantošanu, kuri tikuši izmantoti par mērķiem militārajos treniņos.
Par to Erdoganu informējis Turcijas Eiropas Savienības (ES) lietu ministrs Emers Čeliks un Turcijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Hulusi Akars, kuri bija ceļā uz NATO konferenci Kanādā. Tieši viņi bija tie, kuri aicināja prezidentu atsaukt Turcijas karavīrus no mācībām, kam Erdogans nekavējoties piekritis.
Reaģējot uz notikušo, Stoltenbergs ir atvainojies Turcijai, kura ir pietiekami svarīga NATO alianses dalībvalstis.
Viņš arī uzsvēris, ka persona, kura ir vainojama šajā incidentā, ir kāds civilais līgumdarbinieks, kurš bija atbildīgs par virtuālo vingrinājumu, kurā tika izmantots dators. Par šo incidentu vainīgā persona varētu arī saņemt disciplināro sodu.
NATO mājaslapa vēsta, ka Norvēģijā pašreiz notiek divas militārās mācības, un šis incidents ir noticis valsts dienvidu daļā. Norvēģijas armija līdz šim nav komentējusi notikušo.
Pēc šī incidenta, kas notika ceturtdien, 16. novembrī, arī Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Baks Jensens ir paudis nožēlu par notikušo, kas novedis pie tā, ka Turcijas karavīriem bijis jāpamet mācības.
Turcija NATO pievienojās 1952.gadā un kopš tā laika ir sniegusi būtisku ieguldījumu alianses drošībā, tomēr pēdējā laikā NATO dalībvalstīm ir ievērojami palielinājusies spriedze attiecībās ar Ankaru. Galvenokārt NATO alianses dalībvalstis nav apmierinātas ar to, kā Turcija risina pagājušā gada vasarā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu. Bažas radījušas arī Turcijas arvien ciešākās attiecības, kas veidojas ar Krieviju.
