Dienas notikumu apskats

Budžeta izstrāde atpaliek no grafika

Dienas notikumu apskats

Tranzīta uzņēmumu biedrība lūdz Kučinski glābt tranzīta nozari

NATO bažas par Turcijas lēmumu no Krievijas pirkt pretgaisa aizsardzības sistēmas

NATO bažas par Turcijas lēmumu no Krievijas pirkt pretgaisa aizsardzības sistēmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Turcija parakstījusi līgumu ar Krieviju par pretgaisa aizsardzība sistēmas S-400 iegādi. Tas ir Ankaras pirmais lielais ieroču iepirkums no Maskavas. Taču Turcija ir arī NATO dalībvalsts. Tās ciešāka militārā sadarbība ar Krieviju rada bažas alianses sabiedroto vidū.

Paraksti uz līguma par pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 pirkšanu no Krievijas ir uzlikti, otrdien ziņoja turku mediji, citējot Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.

Saskaņā ar viņa teikto, Ankara arī jau veikusi pirmo iemaksu darījumā, kura apmērs, ka liecina aplēses, ir 2,5 miljardi ASV dolāru.

S-400 ir Krievijas modernākā pretgaisa aizsardzības sistēma – tās darbības rādiuss ir 400 kilometri, un tā var vienlaikus izsekot 80 mērķus. Šo zenītraķešu sistēmu Krievija izvietojusi arī Kaļiņingradā. Arī Sīrijā 2015. gadā pēc tam, kad Turcija uz robežas ar Sīriju notrieca Krievijas kara lidmašīnu.

Tomēr vēlāk Maskavas un Ankaras attiecības atkal uzlabojās, un vienošanās par S-400 aizsardzības sistēmu tam ir vēl viena pazīme.

Vienlaikus Turcija ir NATO dalībvalsts – tai ir otra lielākā armija aliansē aiz ASV. Citas NATO dalībvalstis nebūs priecīgas par Turcijas soli iegādāties zenītraķešu sistēmu no Krievijas, ar kuru alianses attiecības nonākušas zemākajā līmenī kopš Aukstā kara beigām. Pēdējos gados arvien pasliktinājušās arī Ankaras attiecības ar vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Turcija arī nav apmierināta ar ASV atbalstu kurdu kaujiniekiem Sīrijā.

NATO bažas būs arī Krievijas ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas savietojamību ar alianses militāro aprīkojumu. Par to jau atklāti izteikušās Savienotās Valstis, paziņojot, ka NATO sabiedrotajiem kopumā labāk ir iepirkt tādu bruņojumu, kas ir savstarpēji savietojams.

Turcijas prezidents Erdogans savukārt norādīja, ka viņa vadītajai valstij ir tiesības izvēlēties, kādu militāro aprīkojumu pirkt atbilstoši savām vajadzībām. Viņš piebilda, ka „nevienam nav tiesību diskutēt par Turcijas [..] neatkarīgiem lēmumiem par savu aizsardzības nozari,” un Ankarai ir „pienākums īstenot drošības pasākumus, lai aizsargātu savu valsti”.

Līguma parakstīšanu otrdien apstiprināja arī Maskava. Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks militārās sadarbības jautājumos Vladimirs Kožins arī uzsvēra, ka vienošanās ar Turciju „cieši atbilst [Krievijas] stratēģiskajām interesēm”. Viņš piebilda, ka tādēļ „ir saprotama atsevišķu rietumvalstu reakcija, kas cenšas izdarīt spiedienu uz Turciju”.

Kad Krievija Turcijai piegādās S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas, nav skaidrs. Tās Maskavai arī jāražo gan savām vajadzībām, gan ir pasūtījumi no citām valstīm, kā Ķīnas un Indijas. Analītiķi savukārt norāda, ka Ankaras un Maskavas līguma gadījumā svarīgs ir arī pats vēstījums, ko ar šo militāro sadarbību Turcija nosūta rietumvalstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti