Rakstā „Kāpēc atmiņas par holokaustu ir imperatīvs cilvēktiesībās?” Muižnieks iztirzā „antisemītisma aktualitātes Eiropā”, tajā skatā holokausta noliegšanu, raksta rus.lsm.lv.
„Holokausta atmiņas ir svarīgākā garantija tam, lai šāda vēsture un tik nopietni cilvēktiesību pārkāpumi vairs nekad neatkārtotos,” raksta Muižnieks.
Savā rakstā viņš min holokausta nolieguma gadījumus, tiesvedības par tiem un mēģinājumus noliegt vai mīkstināt holokausta nozīmi dažādu politisko režīmu pastāvēšanas laikā.
Muižnieks arī piedāvā vidusskolās ieviest holokausta vēstures mācību priekšmetu, kā arī atbalstīt tos sociālos tīklus un medijus, kā arī interneta pieslēguma nodrošinātājus, kas cīnās ar naida runu internetā.
Antisemītisms ir drauds Eiropai un, „tikai atzīstot pagātni, mēs varēsim ar cerību un pārliecību, lūkoties nākotnē”, secinājis Muižnieks.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra raksts nekavējoties guva ievērību Izraēlā. Organizācijas „Zinātnieki par mieru Tuvajos Austrumos” līderis Ričards Landess laikrakstam „The Jerusalem Post” uzsvēris, ka Muižnieks nepiemin, ka vienīgie, kas Eiropā šodien rada galvenos draudus ebrejiem, ir musulmaņi.
Šāda veida „kautrība”, kā to nodēvējis Landess, neko labu ebrejiem nesola.
Viņš gan atzinis, ka arī citās sabiedrībās grupās mēdz izpausties maigākas formas antisemītisms.
Vācijas Bundestāga deputāts Folkers Beks no Zaļās partijas gan rakstu novērtējis pozitīvi, paužot, ka „Eiropas valdībām jāpastiprina cīņa ar visām antisemītisma formām”.
