Kašmira vilnu iegūst, izķemmējot pavilnu no kašmira kazām Ķīnas un Mongolijas augstkalnēs. Taču nu vairāki ražotāji meklē alternatīvas, piemēram, jaku un kamieļu vilnu. Izķemmējot ļoti jaunus kamieļus un jakus, var iegūt vilnu, kas no kašmira daudz neatšķiras.
Mongolijas stepēs ganās kazas un aitas. Saskaņā ar ANO Attīstības programmu, 90% no Mongolijas teritorijas tiek klasificēti kā trausla sausa zeme. 2010.gadā sausas vasaras un ekstrēmas ziemas dēļ valstī krituši deviņi miljoni mājlopu, lielākā daļa no tiem – kašmira kazas.
Lai nodrošinātos pret šādiem riskiem, daudzi lauksaimnieki palielinājuši savus ganāmpulkus. Tas noveda pie ganību zemes izpostīšanas, kas savukārt izraisījis kašmira kvalitātes kritumu.
“Lauksaimnieki palielina kazu skaitu, jo kašmirs ir ļoti augstvērtīgs un ļoti dārgs produkts. Taču kazu skaits pārsniedz ganību kapacitāti. Kazām vairs nepietiek uzturvielu, un kašmira vilnas kvalitāte sāk pasliktināties,” skaidroja Šveices aģentūras Mongolijas attīstībai pārstāve Enha Amgalana Celeja.
Tikmēr, piemēram, ASV tirgus ir pārpludināts ar kašmiru no Ķīnas, kur kazas tiek audzētas mākslīgi, kas arī būtiski ietekmē vilnas dabīgas īpašības.
Ņemot vērā, ka augstas kvalitātes kašmira tirgū kļūst arvien mazāk, tiek meklētas alternatīvas, piemēram, jaku vai kamieļu vilna. Turklāt atšķirībā no kašmira kazām, piemēram, jaki ganās augstu kalnos, radot mazāku kaitējumu zemei. Tādēļ jaku vilnas ražošanu arvien vairāki uzskata par videi draudzīgāku.
