(papildināts ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča līdzjūtību)
Polijā dzimušais Bžezinskis bija ASV prezidenta Džimija Kārtera padomnieks priekšvēlēšanu cīņā un valsts drošības padomnieks no 1977. līdz 1981.gadam. Bžezinska ieguldījums palīdzēja noslēgt Kempdeividas vienošanos, kas ļāva panākt Ēģiptes un Izraēlas miera līgumu.
Kārters pēc Bžezinska nāves viņu raksturoja kā izcilu, pašaizliedzīgu un lojālu personību.
Hārvarda Universitātē doktora grādu politikas zinātnē ieguvušais Bžezinskis bija ārpolitikas padomnieks vēl diviem ASV prezidentiem - Džonam Kenedijam un Lindonam Džonsonam. 1981.gadā Bžezinskis saņēma Prezidenta Brīvības medaļu par ieguldījumu ASV un Ķīnas attiecību normalizēšanā, kā arī viņš aktīvi ietekmēja ASV ārpolitiku attiecībās ar Kremli.
"Bžezinskis nepaguris cīnījās, lai nestu brīvību savai dzimtajai Polijai. Viņš bija nepiekāpīgs aukstā kara kareivis cīņā pret Krievijas agresiju," pavēstīja viņa meita Džo Skārboro.
Līdzjūtību Bžezinska ģimenei izteica Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, informēja Latvijas Ārlietu ministrijā. Rinkēvičs uzsvēra Bžezinska nenoliedzamos nopelnus Helsinku procesa virzībā kā apliecinājumu Otrā pasaules kara dalījuma nepieņemšanu Rietumvalstīs. Baltijas valstīm tas bija cieši saistīts ar nelokāmām cerībām - brīvības un neatkarības atjaunošanu. Bžežinskim bija nozīmīga loma NATO paplašināšanās lēmumu pieņemšanā, kā rezultātā par alianses dalībvalsti kļuva arī Latvija, atgādināja ministrs.
Pēdējā laikā Bžezinskis bija vecākais pētnieks Džona Hopkinsa Starptautisko attiecību skolā un padomnieks Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā.
Bžezinskis arī bija aktīvs pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa kritiķis. "Vai tiešām mums pašlaik ir ārpolitika?" bija viens no viņa pēdējiem ierakstiem februārī sociālajos tīklos.