„Kopumā tā [bēgļu straume] veido daudzus simtus tūkstošus [bēgļu], jo šie konflikti [kuru dēļ cilvēki dodas bēgļu gaitās] nemazinās. Arī nākotnē, šķiet, mēs drīzāk varam sagaidīt jaunu konfliktu rašanos, nekā esošo atrisināšanu,” saka Mežs. Cilvēku skaits, kas ierodas Eiropas valstīs un lūdz patvērumu, ir vienmērīgs, norāda Mežs. Šobrīd Eiropā viņu skaits būtu mērāms no viena līdz diviem miljoniem.
Viņš piebilst, ka bēgļu straume jo asāka kļūst dažādu militāru konfliktu laikā: „Bēgļu straume plūst jau dažus gadu desmitus. Tādi konflikti kā Sīrijā, Lībijā vai Afganistānā šo cilvēki rindas ievērojami papildina.”
Tiesa, daudzos gadījumos bēgļi nespēj tikt tālāk par savu kaimiņvalsti un Rietumvalstīs viņi tā arī nenonāk. „Ir vienota politika un vienoti standarti. Tie cilvēki, kuri ir tikuši līdz robežai (..) viņiem ir jālūdz patvērums. Tas parasti aizņem vairākus mēnešus, jo starp patvēruma meklētājiem ir divas grupas. Viena ir tāda, kur cilvēku dzīvības patiešām ir apdraudētas un kurus nevar sūtīt atpakaļ uz viņu dzimteni. Otra grupa ir cilvēki, kuri vienkārši meklē labāku darbu un labākus dzīves apstākļus,” iebraucējus raksturo Mežs. Ja kāda no Eiropas valstīm pieņem kādu no bēgļiem, viņa tam palīdz iejusties jaunajā valstī, piedāvājot bezdarbnieka pabalstu, iemācot valodu un palīdzot apgūt profesiju.
Latvijas attieksmi Mežs atzina par atturīgu. Tiesa, arī bēgļu skaits, kas ieradušies Latvijā, ir neliels. „Kamēr Latvija ir tālu no konfliktu perēkļiem, tie ir tikai daži vai daži desmiti cilvēku,” norāda Mežs.
Taču viņš norādīja, Latvijai vajadzētu kļūt aktīvākai un arī uzņemt zināmu daļu bēgļus. Pat tad, ja šis skaits būtu simbolisks – piemēram, trīs cilvēki gadā. „Es nedomāju, ka šie cilvēki apdraudēs Latvijas valsti,” teica Mežs.
Viņš uzsvēra, ka teorētiski konflikti var būt Krievijā vai Baltkrievijā un tad Latviju varētu appludināt bēgļi no šīm valstīm, kļūstot Latvijai par smagu nastu. Tādā gadījumā Latvija noteiktu atsauktos uz Eiropas solidaritāti, norādot pārējai Eiropai uzņemt daļu no bēgļiem, pauda Mežs.
