Merkele un Tramps gan NATO sanāksmes laikā Briselē, gan G7 tikšanās reizē Itālijā vismaz no skaļiem, publiskiem pārmetumiem atturējās. Tiesa, medijos nonāca Trampa vārdi „slikti, ļoti slikti”, kurus viņš veltīja Vācijai par pārlieku lieku auto tirgošanu ASV.
Taču brīdī, kad oficiālās norises bija noslēgušās, un politiķi atgriezušies mājās, Vācijas kanclere priekšvēlēšanu pasākumā Minhenē publiskā uzrunā sacīja vārdus, kas zibenīgi aplidoja plašsaziņas līdzekļus: „Laiki, kad mēs pilnībā varējām viens uz otru paļauties, ir beigušies . Es to esmu pieredzējusi pēdējās divās dienās.”
Vēlāk preses konferencē Berlīnē Angela Merkele sacīja, ka Vācijas un ASV diplomātiskās attiecības ir ārkārtīgi svarīgas, taču uzskatu atšķirības, arī tādā būtiskā jautājumā, kā cīņa ar klimata izmaiņām, liek secināt, ka „Eiropai ir jāņem liktenis savās rokās”.
Kanclerei piebalsojis arī Vācijas vicekanclers un ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, sakot, ka Trampa administrācijas tuvredzīgā politika kaitē Eiropas Savienības interesēm.
"Ikviens, kurš paātrina klimata izmaiņas, vājinot vides aizsardzību, kurš pārdod ieročus konfliktu zonās un kurš nevēlas politiski atrisināt reliģiskus konfliktus, apdraud mieru Eiropā," sacīja Gabriels.
Tramps G7 valstu sanāksmē nepakļāvās pārējo valstu spiedienam parakstīties par ANO Parīzes klimata vienošanās nosacījumu īstenošanu un ir solījis savu lēmumu pieņemt šonedēļ.
Baltā nama saimnieks otrdien vēlreiz ir atkārtojis savu kritiku Vācijai interneta sociālās saziņas vietnē „Twitter”, norādot, ka ASV ir milzīgs tirdzniecības deficīts ar Vāciju, un tā neatvēl armijai un NATO tik daudz, cik vajadzētu.
"Ļoti slikti ASV. Tas mainīsies," tviterī rakstīja Tramps.
Vērtējot šo vēstījumu apmaiņu, izdevums „Financial Times” komentārā raksta, ka Trampa uzvedība Eiropas vizītes laikā ir bijusi sākotnēji dīvaina, bet pēc tam sprādzienbīstama.
Taču laikraksts velta pārmetumus arī Angelai Merkelei, sakot, ka šie viņas vārdi var vēl vairāk paplašināt transatlantisko plaisu. Un tā, savukārt, ir izdevīga situācija Kremlim, bet ļoti nelabvēlīga Eiropas drošībai.
Kā norāda eksperti, situācija ir ļoti saspringta, jo Donaldam Trampam no vienas puses ir taisnība, ka ASV patlaban ir vislielākās iemaksātājas NATO budžetā, un Vācija ir starp tām valstīm, kas nesasniedz NATO līguma prasības – aizsardzības budžetu divus procentus lielu no iekšzemes kopprodukta. Taču veids, kā šī problēma tiek risināta, liecina, ka nevajadzīga spriedze abos okeāna krastos tikai pieņemas spēkā.