Eksperti norāda, ka šī bija pēdējā iespēja Šulcam sevi pierādīt un pārvilināt savā pusē vēl neizlēmušos balsotājus.Debates aizritēja bez milzīgas drāmas un savstarpējiem apvainojumiem, kā tas līdz šim dzirdēts citu lielvalstu politiķu priekšvēlēšanu cīņās.
Bundestāga vēlēšanas Vācijā būs jau pēc trim nedēļām – 24. septembrī.
Merkeles debess zilā žakete un Šulca tumši zilais uzvalks ar līdzīga toņa kaklasaiti, turklāt Dienvidjūras zilā tonī ieturētajā televīzijas studijā, abus norūdītos politiķus vērta gluži vai saskanīgā pārī. Taču šī patiesībā bija izšķiroša abu cīņa par tiem tūkstošiem neizlēmušo balsotāju, kuri vēl svārstās starp vienu vai otru politiķi.
Pēdējās nedēļas arvien bija rādījušas stabilu kristīgās demokrātes Merkeles un viņas vadītā spēka pārsvaru pār Šulcu. Tādēļ vēl pirms debatēm eksperti norādīja, ka šī būs pēdējā Šulca iespēja izrādīt pārspēku un varbūt pat „izraut uzvaru” maratonā, kurā pagaidām viņš skrien kā otrais.
„Merkele Vācijas kancleres amatā ir jau 12 gadu, un to var manīt,” tā vērtē raidorganizācija BBC, norādot, ka Vācijas kanclere, kura neizceļas ar kaismīgām runām un apbrīnojamām oratores dotībām,
tajā pašā laikā palikusi nesatricināma, mierīga, pārliecinoša un kompetenta, bez grūtībām atvairot pretinieka uzbrukumus.
Šulcs, kurš vēl Eiropas Parlamenta prezidenta darba gados tribīnē spēja pamatīgi aizdegties, šoreiz televīzijas studijā mēģināja satricināt Merkeli ar faktiem un skaitļiem, īpaši par sociālo jomu, taču allaž atdūrās pret neizdevīgu un gatavu atbildi, piemēram, par bezdarbu. Merkelei stājoties amatā bez darba Vācijā bija pieci miljoni cilvēki, tagad – 2,5.
Debatēs politiķi skāra visdažādākos jautājumus – ekonomiku, sociālo jomu, taču centrā izvirzījās migrācija un arī ārpolitika, īpaši attiecības ar Turciju un ASV.
Vairākos punktos abu politiķu domas sakrita, kas padarīja Šulca situāciju daudz neizdevīgāku, neradot iespēju Merkeli „iedzīt stūrī”, piemēram, debatēs par sarežģītajām attiecībām ar Turciju.
Izrādījās, ka abi atbalsta sarunu apturēšanu par Turcijas virzīšanos uz Eiropas Savienību (ES). Šulcs bija gatavojies šo paziņojumu izspēlēt kā strīdus skārti, taču tas neizdevās.
„Kā Vācijas kanclers es aicinātu pārtraukt sarunas par Turcijas iestāšanos ES,” pavēstīja Šulcs, un Merkele uz to atbildēja: „Man nav nekādu nodomu pārtraukt diplomātiskās saiknes ar Turciju tikai tādēļ, ka patlaban esam politiskā kampaņā un gribam parādīt, kurš ir stiprāks. Taču es nekad neesmu bijusi par Turciju kā ES dalībvalsti. Mums vēl jāredz, kurš aizsitīs durvis – mēs vai Turcija pati,” sacīja Merkele.
Uzreiz pēc debatēm veiktās sabiedriskās domas aptaujas liecina - vairums uzskata, ka Merkele debatēs bijusi pārliecinošāka par Šulcu. Televīzijas kanāla "ARD" veiktā aptauja liecina, ka Merkeli par uzvarētāju debatēs uzskatīja 55% skatītāju salīdzinājumā ar 35%, kas nobalsoja par Šulcu.
Vienlaikus socioloģiskās aptaujas liecina, ka Vācijā joprojām ir ļoti augsts vēl neizlēmušo vēlētāju skaits – 46%. Bundestāgā pēc vēlēšanām 24. septembrī varētu iekļūt pat sešas partijas līdzšinējo četru partiju vietā.
Tādējādi varētu mainīties līdzšinējā valdošā koalīcija, kurā pašlaik kopā strādā abas lielākās Vācijas politiskās partijas – kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti.
