Merkelei šogad aprit 12 gadi amatā. Ievērojams termiņš, salīdzinot ar lielāko daļu demokrātiski vēlēto līderu pasaulē.
Merkele ir pirmā sieviete, kas ieņem Vācijas īstenā politiskā līdera lomu. Ietekmes ziņā tā ir pirmā ranga figūra. Tāpēc daudz mazāk dzird par Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, kuram parlamentārā republikā, kāda ir Vācija, ir drīzāk ceremoniāla loma. Tiekoties ar pasaules līderiem, uzmanība pievērsta tieši Merkelei.
Ilglaicīgākie Vācijas kancleri kopš 2.pasaules kara
1. Helmuts Kols 1982.g. oktobris – 1998.oktobris – 16 gadi
2. Konrāds Adenauers 1949.g. septembris – 1963.g. oktobris – 14 gadi
3. Angela Merkele no 2005.g. novembra ~12 gadi (novembrī)
Vēstures gaitā kanclera loma mainījusies. Amats izveidots 19.gadsimtā, kad par kancleru nosaukts prasmīgais karavadonis un politiķis Oto fon Bismarks.
Mūsdienu kanclera amata pilnvaras nosaka 1949.gada konstitūcija, kura paplašināja valdības vadītāja pilnvaras uz prezidenta pilnvaru rēķina. Tādēļ Vāciju nereti dēvē par kanclera demokrātiju, kur kancleram ir tiesības iecelt sava kabineta ministrus un noteikt visu valdības politiku. Tomēr amatā kanclerus apstiprina vai arī atceļ Vācijas parlaments – Bundestāgs.
