Saruna par situāciju Turcijā ES līderu dienaskārtībā tika iekļauta pēc Vācijas kancleres Merkeles pieprasījuma. Nesenās priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņa vairākkārt ir solījusi skaidri reaģēt uz Turcijas vadības autoritārām tieksmēm. Samita pirmās dienas noslēgumā Merkele paziņoja, ka Turcijai, kas joprojām ir ES kandidātvalsts, tiks samazināta finansiālā palīdzība no Briseles.
Tomēr samita noslēguma secinājumos parādās vien frāze, ka par situāciju Turcijā ir notikusi saruna. Tas skaidri parāda, ka par šo jautājumu Eiropā valda atšķirīgi viedokļi. Piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirms galotņu tikšanās nosauca Turciju par svarīgu partneri un kritizēja ieceri samazināt tai piešķirto naudas apjomu.
“Nē, es neuzskatu, ka tā būtu pareiza pieeja. Turcija ir nozīmīgs sadarbības partneris gan migrācijas jomā, gan NATO. Tādēļ mums jābūt uzmanīgākiem un arī atvērtākiem diskusijās par Turcijas nākotni," sprieda Grībauskaite.
Tajā pašā laikā sadarbība ar Turciju migrācijas jomā joprojām tiek uzskatīta par veiksmīgu, jo patvēruma meklētāju plūsma no Sīrijas ir būtiski sarukusi.
Līdzīgu modeli Brisele vēlas ieviest arī ar Ziemeļāfrikas valstīm. Tādēļ tika izveidots īpašais Āfrikas Trasta fonds. Tā mērķis ir atbalstīt valstis, no kurām uz Eiropu dodas vairums migrantu, lai mazinātu to plūsmu.
Tomēr Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers kritizēja valstis par nevēlēšanos iemaksāt pietiekami daudz līdzekļu šī fonda darbībā.
"Dalībvalstis līdz šim ir apsolījušas iemaksāt tikai 175 miljonus eiro. Ar to patiešām ir par maz. Un, ja mēs vēlamies kaut ko panākt Āfrikā, it sevišķi tās ziemeļos, mums ir jāpalielina pieejamais naudas apjoms," teica Junkers.
Latvijas valdība nesen nolēma iemaksāt Āfrikas Trasta fondā 250 000 eiro. Tas ir vairāk nekā citās līdzīgās programmās ar mērķi parādīt, ka Latvija atbalsta cīņu ar migrācijas cēloņiem. Tajā pašā laikā premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) samitā pasvītroja, ka mūsu valsts joprojām ir pret jebkādu pastāvīgu iebraucēju pārvietošanas mehānismu.
Jautājums par tā dēvēto Dublinas noteikumu reformu jau ilgstoši ir iestrēdzis Briseles gaiteņos. Tādēļ Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks vēlas nākamā gada sākumā pacelt diskusiju par migrācijas noteikumu reformu augstākajā politiskajā līmenī.
