Dienu pirms Briselē gaidāmās neformālās ES dalībvalstu līderu sanāksmes Vācijas kanclere Angela Merkele Bundestāgā sacīja, ka, pirms runāt par reformām blokā, nepieciešams izveidot jauno valdību Vācijā. Viņa uzsvēra, ka tas būs pirmais impulss ceļā uz reformām ES.
Merkele šādu apņemšanos paudusi kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kad bija ieradusies vizītē Parīzē. Abi līderi uzsvēra nepieciešamību stiprināt gan Eiropas Savienību, gan Eirozonu, lai bloks kļūtu konkurētspējīgs.
To Merkele norādīja arī ceturtdien, izceļot kopumā trīs jomas, kurās ir nepieciešams plašāks risinājums par nacionālo mērogu un kurās risinājums ir meklējams Eiropas mērogā. Viņa runāja par patvērumu meklētājiem, ekonomiku un drošību.
Attiecībā uz bēgļiem Merkele norādīja, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība cīņai ar iemesliem, kāpēc cilvēki pamet savu dzimteni, lai dotos uz Eiropu, kā arī ir jāpalielina cīņa pret cilvēku kontrabandistiem. Kanclere norādīja, ka par šādu nostāju ir panākta vienošanās arī koalīcijas nolīgumā ar sociāldemokrātiem. Viņi atbalstīja gan kopējo Eiropas Savienības politiku attiecībā uz bēgļiem, gan to, ka ārējās robežas aizsardzības aģentūrai “Frontex” ir vēl vairāk jānostiprina.
Runājot par ekonomikas izaicinājumiem un iespējamām reformām, Merkele vērš uzmanību uz to, ka visas dalībvalstis ir atkopušās no globālās finanšu krīzes un var lepoties ar stabilu izaugsmes tempu. Vienlaikus Merkele uzskata, ka ir jāpanāk lielāka finansiālā un ekonomiskā solidaritāte starp bagātākajām un nabadzīgākajām dalībvalstīm. Un, protams, pietiekami nozīmīgs jautājums saskaņā ar Merkeles teikto ir kopēja digitāla tirgus izveide, lai runātu par Eiropas konkurētspēju pasaulē.
Savukārt par drošību Merkele paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks ieviesti jauni aizsardzības un drošības pasākumi Eiropas Savienībā. Līdz ar to viņa uzskata, ka bloks nākotnē varētu pat uzņemties pietiekami nozīmīgu lomu arī globālo konfliktu risināšanā.
Eiropas Savienības līderu sanāksme Briselē šoreiz notiks bez Lielbritānijas līdzdalības, un tajā dalībvalstu vadītāji sāks debates par vidēja termiņa Eiropas Savienības finansēm 2021.-2027.gadam.
Saskaņā ar Merkeles teikto Eiropas Savienības finanšu situācija pēc “Brexit” ir „ļoti saspringta”. Tas radīs papildu izaicinājumus Eiropai, to skaitā
gan Vācijai, gan citām bloka valstīm var nākties rēķināties ar lielākām iemaksām vai finanšu pārplānošanu, lai apmierinātu visas prasības.
Aprēķināts, ka “Brexit” ik gadu Eiropas Savienības budžetā radīs apmēram divpadsmit miljardu eiro deficītu. Tieši šī jautājuma risināšanai Briselē tiksies dalībvalstu līderi.
