Rietumbalkānu valsts Melnkalne piektdien spēra vēl vienu platu soli pretim dalībai NATO. Tās parlaments balsojumā apstiprināja lēmumu par pievienošanos aliansei. Melnkalnes premjers Duško Markovičs uzrunā pirms balsojuma paziņoja, ka valstij dalība NATO nākotnē garantēs drošību, ekonomisko progresu un reģionālo stabilitāti.
Līdz ar piektdienas balsojumu gaidāms, ka Melnkalne jau šogad kļūs par alianses 29. dalībvalsti. Tā būs NATO pirmā paplašināšanās kopš 2009. gada, kad iestājās divas citas Balkānu valstis - Horvātija un Albānija.
Protokolu par Melnkalnes uzņemšanu NATO jau apstiprinājušas arī vairums alianses dalībvalstu. Šomēnes to izdarīja arī ASV prezidents Donalds Tramps.
NATO uzaicinājumu Melnkalnei pievienoties aliansei izteica 2015.gada decembrī, un 2016.gada maijā Melnkalne un NATO parakstīja iestāšanās protokolu.
Melnkalnes pievienošanās nostiprinās NATO klātbūtni Balkānos, ņemot vērā, ka Grieķija, Horvātija un Albānija jau ir alianses locekles.
Tomēr sabiedrības viedoklis par valsts iestāšanos NATO nav viennozīmīgs.
Piektdien par Melnkalnes iestāšanos nobalsoja visi 46 parlamenta sēdē esoši deputāti. Parlamentā kopumā ir 81 deputāts, bet prokremliski noskaņotās opozīcijas likumdevēji sēdi boikotēja.
Pirms balsojuma vairāki simti opozīcijas atbalstītāju piedalījās protesta akcijā.. Viņi sadedzināja NATO karogu, un skandēja tādus saukļus kā „Nodevība!” un „Zagļi!”, bet uz plakātiem bija rakstīts „NATO slepkavas, jūsu rokas ir asinīs!”
Pret Melnkalnes pievienošanos aliansei stingrus iebildumus izteikusi Krievija, kas to nosaukusi par lielu kļūdu. Adrijas jūras piekrastē esošajā valstī dzīvo aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa sevi pieskaita Pareizticīgo baznīcai, un Maskava ilgstoši uzskatījusi, ka Melnkalne atrodas Krievijas ietekmes zonā.
Melnkalne apsūdzējusi Maskavu, ka tā stāvējusi aiz plāna valstī sarīkot apvērsumu aizvadītajā rudenī, kad notika parlamenta vēlēšanas, lai bloķētu tās ceļu uz NATO. Krievija apsūdzības kategoriski noraida.
Melnkalne šonedēļ arī apsūdzēja Krieviju, ka tās lēmums aizliegt importēt vīnu no Balkānu valsts lielākā vīna ražotāja „Plantaze” ir politiski motivēts un saistīts ar iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. Krievijas varasiestādes aizliegumu, kas stājās spēkā trešdien, pamato ar sanitāro normu pārkāpumiem.
Melnkalnes iestāšanās NATO vienmēr šķitis loģisks solis. Kad 2015. gada nogalē Melnkalne saņēma oficiālu uzaicinājumu pievienoties NATO valstu blokā, acumirklī aktivizējās draugi un izgaismojās ienaidnieki.
Virkne NATO dalībvalstu vilcinājās ar pievienošanās protokola ratificēšanu, tostarp ASV. Šajā ilgajā vilcināšanās periodā Melnkalne piedzīvoja valsts apvērsuma mēģinājumu un pat iespējamu atentāta mēģinājumu pret valsts premjerministru.
