Kopš Malta janvārī kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, uzbrukumi tās datorsistēmām ir krietni pastiprinājušies. Britu laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz avotu Maltas valdībā, ziņo, ka hakeru uzbrukumu intensitāte ir pieaugusi par aptuveni 40%. Sevišķi aktīvi uzbrucēji ir kļuvuši pirms 3. jūnijā gaidāmajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām.
Maltas sociāldemokrātu premjers Džozefs Muskats nesen publiski paziņoja, ka viens no ārvalstu specdienestiem esot viņu brīdinājis, ka Malta varētu kļūt par nākamo Krievijas dezinformācijas kampaņas mērķi. Tomēr opozīcijas pārstāvji premjera izteikumus ir nodēvējuši par pilnīgām muļķībām un arī viņš pats nav sniedzis sīkākus paskaidrojumus.
Tajā pašā laikā Maltas valdības pasūtītā konfidenciālā apdraudējumu analīze, ko ir redzējis “The Guardian” žurnālists, norāda, ka aiz kiberuzbrukumiem tik tiešām varētu stāvēt ar Krievijas specdienestiem saistītie hakeri.
Attiecības starp Maskavu un Valetu pēdējā laikā kļuva arvien saspīlētākas. Maltas lēmums aizturēt aizdomīgu Ķīnā ražoto ložu kravu, kas bija ceļā uz Sīriju, izsauca niknu Maskavas reakciju. Salas varasiestādes savu lēmumu pamatoja ar to, ka Sīrijas prezidenta režīms varētu izmantot šajā kravā pārvadātos materiālus bīstamu ieroču izgatavošanai. Tāpat Maltas valdība atteica Krievijas karakuģiem iespēju uzpildīties tās ostās.
Maskavas amatpersonas ir norādījušas, ka Malta ir kļuvusi par upuru rietumu dezinformācijas kampaņai un ir pieslējusies NATO, lai gan šī valsts nav alianses sastāvā.
Neoficiālā informācija liecina arī, ka Maskavai neesot patikusi Azerbaidžānas naftas uzņēmuma uzvara konkursā par jaunā gāzes termināļa un elektrostacijas būvniecību.
Interesanti piebilst, ka Krievija un Azerbaidžāna figurē arī diskusijās ap ārkārtas vēlēšanām Maltā. Premjers Muskats ir bijis spiests tās sasaukt, jo uz viņu un viņa sabiedrotajiem krīt aizdomas par korupciju. Tiek apgalvots, ka Muskata sieva Mišela ir patiesā īpašniece ārzonu uzņēmumam, kas saņēmis viena miljona dolāru maksājumu no kompānijas, kas pieder Azerbaidžānas prezidenta meitai Leilai Aļijevai. Savukārt Muskata biroja vadītājs Kīts Shembrijs varētu būt ņēmis kukuļus par Maltas pilsonības piešķiršanu turīgajiem Krievijas pilsoņiem. Abos gadījumos šīs aizdomas tiek pilnībā noraidītas no valdības puses.
Jāpiebilst, ka hakeru iejaukšanās pirms vēlēšanām ir notikusi arī citās valstīs. Jaunākais piemērs tam masveida uzbrukums nesen ievēlētā Francijas prezidenta Emanuela Makrona priekšvēlēšanu kampaņas datorsistēmai. Tā rezultātā dienu pirms izšķirošās otrās balsošanas kārtas internetā parādījās Makrona tuvāko sabiedroto sarakste, ko papildināja dažādi dokumenti. Makrons paziņoja, ka liela daļa šo papīru ir viltoti un ar nolūku sajaukti kopā ar īstiem e-pastiem. Uzbrukumu savai kampaņai piedzīvoja arī ASV Demokrātu partijas kandidāte uz prezidenta amatu Hilarija Klintone.
