Filipa kā iespējamā Francijas premjerministra vārds bija izskanējis jau iepriekš. Taču pirmdien, 15.maijā, vēlā pēcpusdienā Francijas prezidenta Makrona pārstāvis šo ziņu darīja publisku.
Filipam un Makronam ir daudz kā kopīga. Viņi abi ir studējuši vienā universitātē un abiem ir līdzīgi uzskati daudzos ekonomiskajos un sociālajos jautājumos.
Premjerministram būs svarīga loma prezidenta iecerēto ekonomisko reformu veikšanā. Francijas konstitūcija paredz, ka premjerministram būs jāievieš dzīvē prezidenta izstrādātā politiskā programma un jāpārliecinās, ka valdības ministru politiskās iniciatīvas nav pretrunā ar to.
Filipa iecelšana premjerministra amatā tiek uzskatīta par simbolisku apliecinājumu Makrona administrācijas politiskajam centriskumam, jo Filips nav prezidenta jaunizveidotās partijas biedrs un pārstāv labēji centriskos Francijas republikāņus.
Eksperti norāda, ka šie ir acīmredzami Makrona centieni apvienot Francijas kreisos un labējos spēkus, bet vēl jo vairāk vēlme partijai "Uz priekšu!" piesaistīt uz modernizāciju vērstus republikāņu politiķus.
Jaunās valdības veidošana notiks jaunā priekšvēlēšanu gaisotnē – mēnesi pēc prezidenta vēlēšanām Francijā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Labi rezultāti jaunā prezidenta politiskajiem domubiedriem tajās nodrošinātu lielāku politisko atbalstu Makrona iecerēto ambiciozo reformu veikšanai.
Pēc Makrona šīs dienas lēmuma, ko ar aizturētu elpu gaidīja gan Francijas politiskā elite, gan žurnālisti, gan sabiedrība, Makrons ir devies savā pirmajā ārvalstu vizītē uz Vāciju, Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. To, ka viņš vēlas veidot ciešākas attiecības ar Vāciju, Makrons bija pavēstījis jau savā priekšvēlēšanu kampaņā. Vizīte Berlīnē ir arī viņa apliecinājums Eiropas Savienības (ES) atbalstam.
Arī Vācijas kanclere Merkele jau iepriekš nav slēpusi savas simpātijas pret Makronu. Viņš bija viens no retajiem prezidenta kandidātiem, kuru Merkele pieņēma vizītē Berlīnē. Puses vēl martā pārrunāja kopīgas Eiropas veidošanas idejas. Arī tūdaļ pēc Makrona ievēlēšanas abi sazvanījās, un Merkele pauda cerību par turpmāku sadarbību.
Vācija un Francija allaž ir uzskatītas par ES dzinējspēku, kurām pārējās valstis seko. Taču Vācijas un Francijas ciešās attiecības vismaz līderu līmenī šķietami bija būtiski atslābušas.
Eksperti uzskata, ka šāda koalīcijas atjaunošana Eiropas Savienībai būtu ļoti nozīmīga un populisma ziedu laikos jo īpaši svarīga.
"Pasaulei un Eiropai Francija tagad ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, un tām ir vajadzīga Francija ar sava likteņa izjūtu," tā izteicies jaunievēlētais Francijas prezidents.
Taču tādi ietekmīgi vācu izdevumi kā "Bild" un "Der Spiegel" jau pauduši bažas, ka Makrona prezidentūra Vācijai izmaksās papildu naudu.
Makrona eiropeiskās idejas jau tagad ir guvušas visai rezervētu attieksmi un zināmu stīvumu arī Briseles gaiteņos. ES līderi nav slēpuši atvieglojumu par faktu, ka Makrons ir apsteidzis eiroskeptisko Marinu Lepēnu, taču jau norādījuši, ka Makronam vispirms vajadzētu sakārtot Francijas lejupslīdošo ekonomiku.
Tikmēr Francijas prezidenta vēlēšanās sakautā Marina Lepēna atgriezusies galēji labējās Nacionālās frontes līderes amatā, ko pirms vēlēšanām atstāja un drīzumā gatavojas publiskot savu kandidātu sarakstu jūnijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Jau vēstīts, ka Makrons par Francijas prezidentu tika ievēlēts svētdien, 7.maijā. Oficiāli par prezidentu viņš kļuva 14.maijā, nododot zvērestu.
Tāpat vēstīts par ekspremjera Manuela Valsa vēlmi Makrona prezidentūrā atgriezties valdības vadītāja krēslā. Valss ir bijušais Makrona priekšnieks, un viņa vadītajā valdībā Makrons divus gadus strādāja kā ekonomikas ministrs.
