Makrons Pekinā trīs dienu vizītē apmeklējis arī klimata konferenci, no jauna kritizējot ASV nepievienošanos Parīzes klimata līgumam.
Tikmēr eksperti izceļ Francijas prezidenta mēģinājumus kļūt par dominējošu balsi Eiropas Savienības ārpolitikā laikā, kad Lielbritānija pamet Eiropas Savienību, bet Vācija saskaras ar iekšpolitiskām grūtībām.
Makrons trīs dienu vizītē Ķīnā bija ieradies ar skaidriem pragmatiskiem mērķiem gan Francijas, gan visas Eiropas Savienības tirdzniecības veicināšanai, gan arī ar kādu neparastu simbolisku dāvanu. Preses konferencē kopā ar Sjī Dziņpinu Makrons paziņoja, ka Ķīnas prezidentam dāvina zirgu no Francijas Republikas gvardes kavalērijas.
“Šis zirgs sešus gadus ticis trenēts pēc labākajām gvardes tradīcijām, un ar to nāk vēstījums par sadarbību, kuru mēs gribam attīstīt. Zirgs Francijas vēsturē nav bijis malā stāvētājs, tas ir piedalījies visos mūsu valsts slavenajos notikumos - gan militārā, gan ekonomiskā rakstura,” dāvanu skaidroja Makrons.
Līdz ar neparasto dāvanu Francijas prezidents Ķīnai piedāvā uz globalizācijas procesu veicināšanu vērstu skatījumu, kas pašlaik regulāri ir pretrunā ar ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitiskajiem paziņojumiem.
Makrons plaši runāja par brīvo tirdzniecību un kritizēja protekcionismu, slavēja tādas globālās institūcijas kā Apvienotās Nācijas un, Pekinā piedaloties klimata pārmaiņām veltītā konferencē, atkārtoja savu iecienīto frāzi - “padarīsim planētu atkal varenu”, ar to viņš pārfrāzējot Trampa galveno politisko lozungu par Amerikas varenības atjaunošanu.
Taustāmais rezultāts šai Makrona nostājai trīs dienu vizītē bija miljardiem eiro vērti tirdzniecības līgumi.
Tomēr ne viss ir tik rožaini. Makrons arī izcēlis komunistiskās valsts mēģinājumus saglabāt sev izdevīgas tirdzniecības barjeras, lai gan deklaratīvi Pekina runā par uzticību globālajam brīvajam tirgum.
Francija un Eiropas Savienība kopumā arvien aizdomīgāk raugās arī uz Ķīnas investīcijām stratēģiskajos ekonomiskajos sektoros, cenšoties tajās pamanīt slēptus politiskus un ekonomiskus mērķus, it īpaši pašlaik, kad Eiropas Savienības kopējā balss nav vienota.
“Markons vēlas ļoti piesardzīgi un diplomātiski izdarīt spiedienu pret Ķīnas valdību, lai tā vairāk atvērtu tās tirgu Eiropas Savienības produktiem, investīcijām un tā tālāk. Tāpēc es domāju - nav nekādu šaubu, ka prezidents Makrons ir ieinteresēts ne tikai Francijas, bet visas Eiropas Savienības tirdzniecības attiecību veicināšanā ar Ķīnu,” sprieda Bostonas Universitātes profesors Viljams Keilors.
“Eiropas Savienība pašlaik piedzīvo dažādus satricinājumus – Vācijas kanclerei ir iekšpolitiskas grūtības, briti savienību pamet. Makrons cer Franciju padarīt par dominējošu Eiropas Savienības spēku šajos jautājumos,” uzskata Keilors.
Reizē šī vizīte bija nozīmīga abu valstu līderu divpusējo attiecību stiprināšanai. Emanuels Makrons ir pirmais Eiropas Savienības līderis, kurš apmeklējis Ķīnu kopš reizi piecgadē sasauktā Ķīnas kompartijas kongresa. Tā laikā tika vēl vairāk konsolidēta Ķīnas prezidenta Sī Dziņpina ietekme, kurš būs viens no pasaules politikas veidotājiem vēl vismaz piecus gadus, līdzīgi kā Makrons, kuram pārvēlēšanas izaicinājums būs jāpārvar vien tālajā 2022.gadā.
