Francijas prezidents strauji zaudē popularitāti. Turklāt teju nepieredzētos tempos.
Saskaņā ar vienu no pētījumiem, pirmajā prezidentūras mēnesī zaudēti 10 procentpunkti atbalsta. Otrajā – astoņi, trešajā – vēl septiņi. Iepriekš kas tāds redzēts tikai Žaka Širaka prezidentūras pirmajos mēnešos.
Kreiso vēlētāju viņš zaudēja, kad apsolīja palaist vaļīgāku Francijas darba likumu, ļaujot vieglāk atlaist strādājošos un veicot vēl citas izmaiņas par labu uzņēmējiem.
Atbalstu no valsts sektorā strādājošajiem viņš zaudēja, paziņojot, ka iesaldēs algas.
Bet labējais elektorāts ņēma ļaunā viņa neapmierinātību ar bruņoto spēku komandieri, ģenerāli Pjēru de Viljēru. Kamēr ģenerālis cīnījās par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% iekšzemes kopprodukta nākamo piecu gadu laikā, Makrons paziņoja par samazinājumu 850 miljonu eiro apmērā. Ģenerālis atļāvās vaļīgāku dusmu izpausmi, kas tika ierakstīta un nāca atklātībā.
Tikmēr Makrons pats izpelnījies pirmo lielo protesta izpausmi pret nodomu formalizēt prezidenta dzīvesbiedres lomu, radot viņai oficiālo pirmās kundzes jeb lēdijas biroju pēc ASV parauga. Interneta petīcijai pret šo nodomu jau savākts ceturtdaļmiljona parakstu. Aizstāvībai gan tiek apgalvots, ka formāli tas nepalielinās izdevumu apjomu prezidenta kundzei, kuras labā jau šobrīd strādā pieci personiskie asistenti un drošības dienests. Inteliģentai un elegantajai Brižitai Makronai netrūkst aizstāvju arī intelektuālās preses vidū. Tomēr tas nemazina pieaugošo vilšanās sajūtu par viņas vīru – Elizejas pils saimnieku.
