Labrīt

Barselonā busiņš ietriecas cilvēkos - vismaz 13 bojāgājušie un vairāk nekā 100 ievainotie

Labrīt

Rēzeknes novada Ilzeskalns bagāts ar baltajām cūktrifelēm

100 dienas kopš Francijas prezidenta amatā Emanuēls Makrons

Makrona 100 dienas: «vēsais čalis, kas pārkāpj noteikumus»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pirmdien, 21.augustā, aprit 100.diena, kopš amatā stājās jaunais Francijas prezidents Emanuēls Makrons. Viņam savu prezidentūru izdevies veiksmīgi sākt starptautiskajā arēnā, bet iekšpolitiskos jautājumos Makrons jau saskāries ar ievērojamām grūtībām un kritiku. Ar jaunā prezidenta darbu apmierināti vairs tikai aptuveni trešdaļa francūžu.

Tuvojoties rudenim, nāks arī pirmie nopietnie pārbaudījumi, drīz paredzēts pirmais ietekmīgo arodbiedrību ģenerālstreiks pret viņa vērienīgajiem darba tirgus reformu plāniem.   

Reitingi krīt

Makrons ar savu pārliecinošo uzvaru vēlēšanās maijā teju vienpersoniski sarīkoja revolūciju Francijas politikā. Viņu toreiz sveica gavilējošu atbalstītāju pūļi, bet tikai 39 gadus vecajam Makronam nu ir jātiek galā ar skarbajām politiskajām realitātēm.

100 dienas pēc stāšanās amatā smagu triecienu saņēmusi viņa popularitāte un reitingi. Saskaņā ar IFOP aptauju, ar Makrona darbu viņa prezidentūras pirmajos trīs mēnešos ir apmierināti tikai 36% francūžu.

Tas ir daudz sliktāks rezultāts, nekā pēc pirmajām simts dienām bija abiem viņa nepopulārajiem priekštečiem - Nikolā Sarkozī un Fransuā Olandam.

Sabiedrībā jau aug neapmierinātība ar viņa reformu plāniem, daļai ir iebildumi arī pret Elizejas pils komunikācijas veidu. Medusmēnesis ir beidzies. Situācija kļūst nopietna, komentējot aptauju datus, aģentūrai AFP norādīja viens no vadošajiem Francijas sociologiem Žeroms Furkē.

„Francija ir valsts, ko ir grūti pārvaldīt. Pat ja ekonomiskā situācija uzlabojas, mēs joprojām esam stadijā, kad vēl izejam no krīzes, kas ļoti smagi skārusi mūsu līdzpilsoņus. Šādā situācijā ir sarežģīti darīt brīnumus. Valdībai un Emanuēlam Makronam būs jādomā, kā rīkoties un reaģēt uz aptauju datiem,” pauda Furkē.

Makrona pārliecinošā uzvara maijā, sakaujot galēji labēji noskaņoto Marinu Lepēnu, vēl nenozīmēja, ka viņš bauda lielu atbalstu sabiedrībā. Vēlētāju aktivitāte bija rekordzema, daļa balsoja ne tika daudz par Makronu, bet pret Lepēnu.

Tāpat, kad jūnijā parlamenta vēlēšanās Makrona jaundibinātā partija „Uz priekšu, Republika” ar sabiedrotajiem uzvarēja un ieguva ērtu vairākumu, vēlētāju aktivitāte arī bija rekordzema.

Kritika par reformu plāniem

Sākot spert pirmos konkrētos soļus reformās, tas sāk parādīties arī aptaujās.

No vienas puses, Markona valdība un parlaments ir spēruši soļus, kas sabiedrībā varbūt bauda atbalstu. Augustā parlaments aizliedza deputātiem un ministriem pieņemt darbā par palīgiem savus ģimenes locekļus, atceltas arī vairākas parlamentāriešu privilēģijas.

No otras puses, Makronu jau kritizē par darba tirgus reformu plāniem, budžeta un tēriņu samazinājumiem. Viņš uzsver – tas nepieciešams, lai iedzīvinātu ekonomiku.

Makrons solījis samazināt nodokļus, taču neapmierinātību jau izraisījuši plāni atcelt mājokļu pabalstu pieci eiro mēnesī. Summa salīdzinoši neliela, taču tas skar vairākus miljonus francūžu, un jau lika uzplaiksnīt protestiem.

Makrona kritiķi viņam mēdz pārmest nevērību pret vienkāršajiem strādniekiem, augstprātību un pārmērīgas uzmanības pievēršanu savam tēlam.

Sarežģītākais uzdevums būs darba tirgus reforma - prezidents vēlas mazāku regulāciju. Lielākas tiesības uzņēmumu vadītājiem pieņemt darbā un atlaist cilvēkus, mazināt darba tiesu tiesības noteikt, cik dāsnas kompensācijas maksāt atlaistajiem. Viņš vēlas darba devējiem piešķirt lielākas pilnvaras risināt sarunas par darba apstākļiem tieši ar darbiniekiem, apejot vienošanos nozares ietvaros.

Markonam ir jānolaižas uz zemes un jāuzņemas politiskā cena par saviem lēmumiem, norādīja Žeroms Furkē.

„Spriežot pēc kopējā politiskā diskursa un paziņojumiem par griezumiem dažādās ministrijās, Makrona komēta ir atkal iegājusi atmosfērā, un sākas reālais darbs. Un reālais darbs – tas ir sarežģīti. Ir jāatrod kompromisi, manevrēšanas iespējas ir šauras, un darīšana rada neapmierinātību,” sacīja Furkē.

Arī Sarkozī un Olands kļuva par prezidentiem, solot reformas, taču jau drīz atdūrās pret ietekmīgajām arodbiedrībām.

Tām Makrona nodomi nav pa prātam, un pēc vasaras brīvdienām septembrī jau ieplānots pirmais ģenerālstreiks.

Tāpat kā viņa priekšgājējiem, arī Makronam pirmais nopietnais pārbaudījums būs rudens, norāda Furkē.  

„Es domāju, ka lietas sāks kļūt skaidrākas rudenī, kad būs jābalso par budžetu, kad redzēsim – cik lieli vai nelieli būs protesti pret darba tirgus reformām. Patlaban tas viss joprojām ir izstrādes procesā,” pauda sociologs.

Starptautiski Makronam veicies krietni labāk

Krietni labāk Makronam gājis uz starptautiskās un diplomātiskās skatuves. Viņš izcēlās ar stingrajiem rokasspiedieniem ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, tādejādi cenšoties parādīt, ka ir viņam līdzvērtīgs. Vēlāk jūlijā Tramps ieradās vizītē Parīzē uz Bastīlijas dienas svinībām.

Drīz pēc stāšanās amatā vizītē pie Makrona ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Markons parādīja, ka viņa loma starptautiski ir ietekmīga, un vienlaikus kopīgajā preses konferencē ar Putinu nekautrējās kritizēt Maskavu.

Uz “Brexit” fona un Markonam esot stingri proeiropeiski noskaņotam tandēmā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, sāk atjaunoties arī Parīzes un Berlīnes ass.

 

Makrons rosina izveidot kopīgu eirozonas budžetu un finanšu ministra posteni .

Taču tādi vai citādi soļi katrā ziņā netiks sperti pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām septembrī un jaunās valdības izveides Berlīnē.

Pēc Olanda gadiem Makrons cenšas Franciju parādīt jaunā gaismā – arī pašiem francūžiem, telekanālam “France 24” norādīja Francijas žurnālists, Eiropas Savienības lietu eksperts Aleksis Pulins.

„Viņš vēlas, lai viņu redz kā jaunu, dinamisku francūzi. Savā ziņā tas strādā, jo tagad Franciju redz kā valsti, kas atgriežas spēlē. Viņš sevi pozicionē kā vēso čali, kas pārkāpj noteikumus, ir visiem nedaudz priekšā, kurš grib parādīt, ka Francija ir dinamiska,” prezidentu raksturoja Pulins.

Kamēr paša mājās viņa popularitāte gaist, Makrons turpinās spodrināt savu tēlu starptautiski, šonedēļ dodoties vizīšu tūrē uz Austriju, Rumāniju un Bulgāriju, kur tiksies arī ar Čehijas un Slovākijas premjeriem. Bet pēc nedēļas turpinot diplomātisko ofensīvu, viņš uzņems Vācijas, Spānijas un Itālijas līderus, lai apspriestu ekonomiku, migrāciju un aizsardzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti