Jau vairāk nekā 25 gadus ildzis strīds starp Grieķiju un Maķedoniju par pēdējās nosaukumu. Grieķija iebilst, ka tās kaimiņvalsts sevi dēvē par Maķedonijas Republiku, jo uzskata, ka Skopje ar laiku gribēs pretendēt uz Grieķijas pierobežas provinci, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
Strīda dēļ valsts oficiālais, ANO atzītais pagaidu nosaukums ir „Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija.” Bet kamēr nosaukuma strīds starp Atēnām un Skopji nav atrisināts, Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties NATO un Eiropas Savienībā.
Pēc ilgākā atsaluma, jaunu impulsu centieniem atrisināt strīdu devusi Maķedonijas jaunā valdība premjera Zorana Zaeva vadībā, kurš amatā stājās pirms divām nedēļām.
Pirmdien Briselē, tiekoties ar Eiropas Savienības un NATO vadošajām amatpersonām, Zaevs aicināja uz jaunu grūdienu strīda atrisināšanā ar Grieķiju cerībā, ka Maķedonija kādu dienu iestāsies abās starptautiskajās organizācijas.
Zaevs teica, ka Maķedonija „izmēģinās visas iespējas”, lai sasniegtu šo mērķi. Zaevs pieļāva, ka viņa valsts varētu iestāties NATO un Eiropas Savienībā ar pagaidu nosaukumu:
„Es zinu, ka, ja mums ir draudzīgas attiecības un pozitīva pieeja, tad risinājums ir iespējams. Veidojot labākas un draudzīgākās attiecības ar kaimiņiem, radīsies pozitīvāks klimats šī jūtīgā jautājuma apspriešanai. Manai valstij ir vajadzīgs mūsu kaimiņu, un, protams, arī Grieķijas atbalsts. Es zinu, ka mūsu draugi – Grieķijas pilsoņi – caur savām valdošajām partijām un opozīcijas partijām arī atbalstīs Maķedoniju tās ceļā uz eiropeisko un NATO integrāciju.”
No vārdiem pie darbiem – vakar vizītē Atēnās ieradās Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs, lai tiktos ar savu Grieķijas kolēģi Niku Kociju. Pēc sarunām Kocijs kā ļoti svarīgu novērtēja nepieciešamību atsākt diskusijas, bet Dimitrovs teica, ka abu tikšanās ir „labs sākums.”
Grieķijas ārlietu ministrs Kocijs uzsvēra, ka Atēnas tomēr vēlas vispirms panākt galīgo vienošanos par Maķedonijas nosaukumu un tikai tad pārtrauks bloķēt ziemeļu kaimiņvalsts ceļu uz NATO un Eiropas Savienību.
Kaut sarunas gaidāmas grūtas, tonis bija pozitīvs. Grieķijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka ir iespējama laba kompromisa vienošanās, no kā iegūs abas puses, un augustā viņš ieradīsies atbildes vizītē Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē, lai turpinātu sarunas.
Nosaukuma strīda dēļ Grieķija 2008.gada NATO samita Bukarestē uzlika veto uzaicinājuma Maķedonijai pievienoties aliansei. Arī pērn NATO Varšavas samita gala paziņojumā norādīts, ka alianse to uzaicinās pievienoties, tiklīdz strīds būs atrisināts. Par to Briselē tiekoties ar Maķedonijas premjeru Zaevu atgādināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs:
„Strīdam par nosaukumu ir jāatrod abpusēji apmierinošs risinājums Apvienoto Nāciju ietvaros. Vienlaikus jāuzsver, ka mēs atzīstami novērtējam jaunās valdības ļoti skaidro vēstījumu, ka viņi pastiprinās dialogu ar Grieķiju.”
Līdzīgu toni Briselē ieturēja Eiropas Savienības kaimiņattiecību komisārs Johaness Hāns.
Maķedonijai jau 12 gadus ir Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss, taču neviena iestāšanās sarunu sadaļa tā arī nav atvērta.
„Runājot par iestāšanās sarunu sākšanu vai sarunu sadaļu atvēršanu, ir nepieciešama visu dalībvalstu vienbalsīga piekrišana. Tādēļ ir jāatrod risinājums, kas ir pieņemams visām 28 dalībvalstīm. Mums ir jāatrod risinājums, jo mēs nevaram iet uz priekšu ar pagaidu norunām,” sacīja Hāns.
Grieķija uzstāj, ka tai ir vēsturiskas tiesības uz vārdu Maķedonija, jo Maķedonijas Aleksandra izveidotās impērijas centrs atradās tagad Grieķijas ziemeļu provincē Maķedonijā. Atēnu un Skopjes attiecības bijušas ne pārāk draudzīgas, kopš 2006.gadā pie varas nāca nacionālistiski noskaņotā, nu jau bijušā premjera Nikolas Gruevska valdība. Tagad Skopjē valdība ir mainījusies, un tas dod cerības uz jaunu impulsu strīda atrisināšanā.
