Rezolūciju atbalstīja 90 deputāti, bet trīs deputāti balsojumā atturējās.
Dokumentā Seims aicina kaimiņvalsti turpināt īstenot elektrības un gāzes starpsavienojumu projektus "LitPol" un GIPL, lai caur Lietuvu varētu sinhronizēt Baltijas elektrības sistēmu ar pārējās Eiropas tīkliem, nodrošināt labāku gāzes piegāžu drošību un konkurenci reģionālajā gāzes tirgū, kā arī rast galīgu risinājumu problēmai, kad Baltijas valstis ir "enerģētikas salas" Eiropā.
Seims arī mudināja Poliju vairāk iesaistīties un turpināt kopīgu darbu, lai nodrošinātu raitu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Tāpat Lietuva lūdza kaimiņvalsti atbalstīt tās starptautiskās iniciatīvas pret topošo Baltkrievijas atomelektrostaciju, kas, Lietuvas vērtējumā, nav droša.
Lietuvas parlamenta deputāti arī aicināja abas valstis sadarboties starptautiskā līmenī, cenšoties izvērtēt komunistiskā un nacistiskā režīma noziegumus, un sadarboties ar reģionālajiem partneriem Eiropas Savienībā, lai formulētu ambiciozu redzējumu par Austrumu partnerības politiku.
Vienlaikus Seims izteica aicinājumu Krievijai pilnībā sadarboties ar Polijas varasiestādēm, lai atsāktu izmeklēšanu par 2010.gada aviokatastrofu pie Smoļenskas, kurā gāja bojā toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis.
Jau ziņots, ka Polija turpina attīstīt "RailBaltica" "austrumu virzienu" uz Baltkrieviju, bet ne savienojumu ar Lietuvu. Arī iepriekš Polija neparedzēja finansējumu, lai modernizētu dzelzceļa līniju līdz Lietuvas robežai. Atvēlot gandrīz 16 miljardus eiro līdz 2023.gadam investīcijām dzelzceļos, Polijas valdība neatrada nevienu zlotu, lai attīstītu maģistrāles “Rail Baltica” 200 kilometru garo posmu no Lietuvas robežas.
Bez šī posma plānotais Eiropas ātrais dzelzceļš Tallina-Rīga-Kauņa nebūs savienots ar pārējo Eiropu. Tiesa, Polijas Infrastruktūras un attīstības ministrijā norādīja, ka “tas nenozīmē, ka šis posms nebūs uzbūvēts [nekad]”.
Tāpat būtiski, ka Baltijas valstu gāzes sistēmas pagaidām ir savienotas tikai savā starpā un ar Krievijas gāzesvadu, bet vienīgais alternatīvais kanāls gāzes piegādei ir sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā. Tiek uzskatīts, ka nākotnē Baltijas gāzes sistēmu savienojums ar citām Eiropas valstīm tiks veidots Polijas – Lietuvas robežā (GIPL — Gas Interconnection Poland-Lithuania).
Iepriekš tika lēsts, ka GIPL varētu būt gatavs 2012.gadā, un pirms vairākiem gadiem tika sākta tā projektēšana. Taču 2016.gada septembrī Polija paziņoja, ka GIPL būvniecība tiek atlikta. Par iemeslu tam tika piesaukti tehniski sarežģījumi un apsvērumi par vides aizsardzību. Jauni termiņi šim projektam pagaidām nav nosaukti, liecina Rus.lsm.lv apkopotā informācija.
