Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par jauno vecāku diskrimināciju oficiāli sūdzas reti

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

20. gs. 90. gadu vēsture. Daudzas svarīgas liecības arhīvos nav saglabātas

Lielbritānijas ārkārtas parlamenta vēlēšanās sīva cīņa ar neskaidru iznākumu

Lielbritānijas ārkārtas parlamenta vēlēšanās sīva cīņa ar neskaidru iznākumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lielbritānijā ceturtdien, 8.jūnijā, notiek ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Premjere Terēza Meja tās ir sasaukusi, lai palielinātu viņas vadītās Konservatīvās partijas vairākumu parlamentā, pirms uzsākt vismaz divus gadus ilgas sarunas ar Briseli par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tomēr sākotnēji prognozētā pārliecinošā konservatīvo uzvara pārvērtusies par sīvu cīņu ar neskaidru iznākumu. Vēlētāju noskaņojumu ir ietekmējuši arī nesenie teroristu uzbrukumi Mančestrā un Londonā.

Ārkārtas vēlēšanu iegansts - gūt izšķirošu atbalstu "Brexit"

Aptuveni pirms pusotra mēneša, 18. aprīlī, Lielbritānijas premjere Terēza Meja pārsteidza savas valsts pilsoņus un arī pārējo Eiropu, izsludinot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

“Ja mēs tagad nesarīkosim vēlēšanas, mūsu oponentu politiskās spēles turpināsies. Un sarunas ar Eiropas Savienību sasniegs sarežģītāko brīdi tieši pirms nākamajām paredzētajām vēlēšanām. Domstarpības Vestminsterā apdraudēs mūsu spēju panākt veiksmīgu "Brexit", kā arī radīs nestabilitāti un neziņu mūsu valstī. Tādēļ mums ir nepieciešamas vēlēšanas, un tās mums ir nepieciešamas tagad," toreiz teica Meja.

Reaģējot uz Mejas paziņojumu, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks sacīja, ka "Brexit" režisors laikam ir bijis Alfrēds Hičkoks.

Aprīļa beigās Meja uzsvēra, ka katra balss par viņas vadīto Konservatīvo partiju stiprinās Londonas pozīcijas gaidāmajās izstāšanās sarunās ar citu valstu premjeriem, prezidentiem un kancleriem.

Pirmās prognozes paredzēja, ka konservatīvajiem izdosies pilnībā sagraut Džeremija Korbina vadītos leiboristus. Tomēr tagad Konservatīvās partijas pārsvars sarucis vien līdz dažiem procentiem. Un atsevišķas aptaujas pat pieļauj leiboristu uzvaru.

Profesore: Kļūdaina vēlēšanu taktika nodeldē konservatīvo pārsvaru

Saseksas Universitātes profesore lēdija Helēna Vollesa telefonsarunā ar Latvijas Radio dažas dienas pirms vēlēšanām to skaidroja ar premjeres Mejas kļūdaino taktiku.

“Manuprāt, viņa sagaidīja, ka Leiboristu partija vienkārši kļūs par apsmiekla objektu. Bet tā tas nav noticis. Turklāt ir interesanti atzīmēt, ka Mejas kundze pamatoja vēlēšanu sasaukšanu ar gaidāmajām izstāšanās sarunām, jo viņa vēlējās iegūt spēcīgu vēlētāju mandātu. Bet "Brexit" nav kļuvis par centrālo jautājumu šajā priekšvēlēšanu kampaņā. Vēlētāji ir pievērsuši krietni lielāku uzmanību praktiskiem jautājumiem – veselības aprūpei, izglītībai un tam, kā ekonomika viņus ietekmē," stāsta profesore.

Kopš 2015. gada septembrī par opozīcijas līderi kļuva Korbins, ir notikuši vairāki mēģinājumi gāzt viņu no Leiboristu partijas vadītāja krēsla. Korbina oponenti partijas rindās asi kritizēja viņu par vājo kampaņu pirms referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā, kā arī uzsvēra, ka vairums vēlētāju nekad neuzticētu viņam vadīt valsti.

Tomēr leiboristu piedāvātā priekšvēlēšanu programma ir izrādījusies diezgan pārliecinoša, atzīst profesore Vollesa.

“Leiboristu partija ir spējusi piedāvāt gudrāku priekšvēlēšanu programmu nekā Konservatīvā partija.

Un daļēji problēma slēpjas tajā, ka konservatīvo priekšvēlēšanu programmu rakstīja Mejas tuvākie padomnieki, nevis plašāks partijas biedru loks. Viņa ir nedaudz attālinājusies no pārējiem partijas biedriem. Un tas kļūs par viņas problēmu," uzskata Vollesa.

Turklāt priekšvēlēšanu programma nav vienīgais piemērs tam, ka premjere Meja veido savu nostāju, ieklausoties padomos no ļoti šaura cilvēku loka. Tādi liberālie laikraksti kā “The Guardian” šos padomniekus mēdz dēvēt par “Brexit vājprātīgajiem”, kuru vēlme pilnībā saraut saites ar Eiropu un tās vienoto tirgu nesaskan ar vairākuma iedzīvotāju viedokli.

“Viņas politiskais stils ir meklēt risinājumus uz visiem jautājumiem pašai, sadarbojoties tikai ar saviem tuvākajiem padomniekiem, nevis iesaistoties plašākās sarunās un konsultācijās. To var labi redzēt "Brexit" jautājumā. Daudzi uzņēmēji sūdzas, ka viņiem nav iespējas piekļūt premjerei jautājumos, kas ir saistīti ar gaidāmās izstāšanās ietekmi uz ekonomiku. Un izskatās, ka citos jautājumos situācija ir līdzīga. Manuprāt, tas nostāda Meju ļoti ievainojamā pozīcijā, jo pārāk daudz kas ir atkarīgs no viņas un viņas tuvākajiem padomniekiem, nevis no plašākas komandas,” uzskata profesore Vollesa.

Iznākumu izšķirs vēlētāju aktivitāte, noskaņojums katrā reģionā

Tomēr skaidri apgalvot, ka Konservatīvā partija zaudēs vēlēšanās, šobrīd nav iespējams. Vēlētāju aptauju dati uzrāda ļoti atšķirīgas prognozes. Daži joprojām paredz Mejas vadītajiem konservatīvajiem 11% pārsvaru. Savukārt citas aptaujas – tikai par 3-4% procentiem vairāk nekā leiboristiem.

Atšķirības nosaka tas, cik lielā mērā sociologi uzticas gados jauno vēlētāju apgalvojumiem, ka viņi patiešām atnāks nobalsot. Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem, kuri reti piedalās vēlēšanās. Daudzi no šiem iedzīvotājiem apgalvo, ka šoreiz balsos par leiboristiem. Lai kā arī būtu, viens ir skaidrs - vēlēšanu iznākumu, visticamāk, izšķirs tieši vēlētāju aktivitāte.

“Mūsu vēlēšanu sistēmā ārkārtīgi daudz kas ir atkarīgs nevis no vispārējā noskaņojuma valstī, bet gan no tā, kas notiek katrā vēlēšanu apgabalā. Ir skaidri jāzina mikrolīmenī, kas notiek katrā no vēlēšanu apgabaliem. Un tur situācija ir ļoti neskaidra. Protams, vēl ir arī citas partijas, kā arī ar Skotiju saistītie sarežģījumi un tamlīdzīgi,” norāda Vollesa.

Korbina uzvara Briselei būtu agrie Ziemassvētki

Tomēr - kas tad varētu mainīties, ja notiktu negaidītais pavērsiens un leiboristi uzvarētu vēlēšanās? Meja ir vairākkārt apgalvojusi, ka Korbins nav spējīgs vadīt Lielbritāniju un vest sarunas ar citu valstu vadītājiem. Pēc toriju teiktā, Korbins būtu gatavs parakstīt jebkādu, pat britiem neizdevīgu vienošanos par izstāšanās nosacījumiem. Tādēļ eirokrātiem Korbina uzvara būtu kā debesu dāvana,jeb kā mēdz teikt briti: Ziemassvētki Briselē šogad pienāktu ātrāk.

Helēna Vollesa uzskata, ka leiboristu nākšana pie varas patiešām ja ne pilnībā mainītu, tad vismaz palēninātu izstāšanās sarunu norisi.

“Ja notiktu negaidītais un Korbins kļūtu par premjerministru, tad daudz kas mainītos. Vispirms jau iestātos diezgan liels juceklis. Leiboristu partijai nav skaidras pozīcijas daudzos ar ''Brexit'' saistītos jautājumos, jo viņiem vienmēr iekšēji par šo ir valdījuši ļoti pretrunīgi viedokļi. Tomēr šīs partijas vadītājiem varētu pietikt saprāta nesteigties ar paziņojumiem, pirms viņi ir paveikuši savu mājasdarbu," uzskata profesore.

"Jo Mejas kundze ir darījusi tieši pretējo – viņa ir nākusi ar paziņojumiem, pirms pati līdz galam bija sapratusi, kādas varētu būt sekas. Tomēr ticamākais scenārijs ir, ka viņa tiek pārvēlēta, bet ar mazāku pārsvaru parlamentā, nekā viņa bija cerējusi. Un tādā gadījumā mūs gaida diezgan sarežģīti laiki,” viņa stāsta.

Krasa nostāja Meju norobežo no pretējās nometnes, iedzen stūrī

Arī citi analītiķi ir atzīmējuši, ka Meja un viņas sabiedrotie līdz šim nav izrādījuši lielu vēlmi ieklausīties atšķirīgi domājošajos iedzīvotājos un politiķos. Tādēļ, kā norāda izdevums "Politico", iespējams, ka labākais risinājums būtu, ja neviena no divām lielākajām partijām neiegūtu absolūto vairākumu parlamentā. Tas liktu veidot koalīciju ar liberāldemokrātiem vai Skotijas Nacionālo partiju. Un tas savukārt  nozīmētu, ka politiķiem nāktos krietni vairāk ieklausīties un meklēt kopsaucējus, pirms pieņemt kādus lēmumus "Brexit" jomā.

Tāpat, pēc profesores Vollesas domām, premjere Meja pārāk ātri sevi ir iedzinusi stūrī, paziņojot, ka viņa vēlas izstāties gan no vienotā Eiropas tirgus, gan no Muitas savienības. Dalība tajos ir būtiska brīvās tirdzniecības nodrošināšanai.

“Es personīgi pilnībā neatbalstu Mejas kundzes stratēģiju šajā jautājumā. Man liekas, ka viņa pārāk ātri ir iedzinusi sevi stūrī. Viņa būtu varējusi izvēlēties krietni ieturētāku pozīciju, sakot, ka valdība izpētīs visus “par” un “pret” dalībai vienotajā tirgū un Muitas savienībā, nevis nākt klajā ar tik asiem izteikumiem jau tik agri. Jā, vairums iedzīvotāju pērn nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Bet pārsvars bija pavisam neliels. Un viņa ļoti maz ko dara, lai uzrunātu tos, kuri balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā.”

Lēdija Vollesa uzskata, ka premjeres Mejas izstāšanās sarunu stratēģiju varētu būt ietekmējusi viņas ilggadējā pieredze iekšlietu ministres amatā. Tieši šo krēslu Meja ir ieņēmusi, pirms kļūt par valdības vadītāju.

“Viņai nav pārāk lielas pieredzes ar ārzemniekiem. Un tas ir viņas tūkums. Viņas vienīgā iepriekšējā pieredze valdības darbā ir bijusi saistīta ar iekšlietu un tieslietu jomu. Un, tā kā šī joma ir ļoti specifiska, viņa ir varējusi vispirms panākt situāciju, ka Lielbritānija pilnībā izstājas no šī procesa  un tad pa vienam izvēlēties jautājumus, kuros atkal iesaistīties. Un man liekas, ka viņas prātā joprojām darbojas šī shēma, ko viņa tagad mēģina pielietot arī pārējos Eiropas Savienības jautājumos. Bet citās jomās tā tas nedarbojas.”

Vēl joprojām sasāpējis jautājums par ES pilsoņu turpmāko statusu

Ne mazāk sarežģīts būs arī jautājums par Latvijas un citu Eiropas valstu pilsoņu turpmāko statusu Lielbritānijā. Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Boriss Džonsons sarunā ar Latvijas Radio februārī mierināja, ka esošā valdības vēlas, lai Latvijas pilsoņi arī turpmāk paliktu dzīvot un strādāt Britu salās. Tomēr Džonsons jau toreiz piebilda, ka viss būs atkarīgs no sarunu iznākuma ar Briseli un tā, kādu statusu kontinentālajā Eiropā dzīvojošajiem britiem būs gatavas piešķirt pārējās 27 valstis.

“Es domāju, ka šo būs grūti atrisināt. Ne tikai tādēļ, ka šajā jomā ir daudz pēc būtības sarežģītu jautājumu, kas skar pensijas, veselības aprūpi utt., bet arī tāpēc, ka turpmāko garantiju nodrošināšanai ir nepieciešami gan Eiropas, gan vietējie likumi," uzskata profesore lēdija Vollesa.

"Eiropas Savienība nevar piespiest Spāniju nodrošināt britu pensionāriem lētus pakalpojumus slimnīcās. Tas gluži vienkārši nav viņu spēkos. Jūs, latvieši, un arī kolēģi no Polijas vēlaties stingras garantijas saviem pilsoņiem. Bet kā tās varēs nodrošināt, ja Lielbritānija būs ārpus Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas? Tādēļ tas nebūs tik vienkārši kā tikai pateikt, ka mēs visi būsim jauki viens pret otru. Tas būs smags process,” viņa turpina.

Partijām pietiek godaprāta neizmantot notikušos teroraktus savā labā

Terorisms neapšaubāmi ir kļuvis par vēl vienu šo ārkārtas vēlēšanu iezīmi. Kopš tika noteikts balsošanas datums, Mančestras koncertarēnā ir noticis sprādziens un Londonā automašīna ir ietriekusies gājējos. Turklāt vēlāk šie teroristi ir sadūruši ar nazi vairākus tuvējo krogu apmeklētājus.

Premjere Meja uz to reaģēja, sakot: kas par daudz, tas par daudz.

“Visiem būtu jāturpina dzīve kā līdz šim. Mūsu sabiedrībai ir jāturpina darboties saskaņā ar mūsu vērtībām. Bet terorisma un ekstrēmisma apkarošanas jomā lietām ir jāmainās,” viņa teica.

Savukārt leiboristu līderis Korbins atgādināja, ka Mejas valdība ir vainojama pie policijas finansējuma samazināšanas.

“Jūs nevarat aizsargāt sabiedrību pa lēto. Policijai un drošības dienestiem ir jāsaņem nepieciešamie resursi, nevis jāsastopas ar 20 tūkstošu policistu skaita samazinājumu. Policijas federācija ir brīdinājusi Terēzu Meju. Bet viņa atbildēja, ka tā ir veltīga brēkas celšana,” polemizēja Korbins.

Meja uz to ir atbildējusi, ka policijai ir visi nepieciešamie resursi un leiboristi līdz šim bija pret izdevumu palielināšanu drošībai. Tomēr kopumā abas partijas ir centušās neizmantot teroristu uzbrukumus savas popularitātes vairošanai. To atzīmē arī profesore Vollesa.

“Meja nevar izvairīties no savas atbildības par jautājumiem, kas skar iekšējo drošību un migrāciju, jo viņa ilgus gadus bija iekšlietu ministre, kas atbild par šiem jautājumiem. Turklāt migrācijas un drošības jautājumi šobrīd iet roku rokā.”

Korbina uzvaru nevar izslēgt, bet atteikšanās no "Brexit" ir mazticama

Jāsecina, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā izvērtās krietni mazāk paredzamas, nekā varēja šķist vēl aprīļa beigās. "Brexit" sarunas nav kļuvušas par svarīgāko diskusiju tematu. Tā vietā priekšplānā ir izvirzījusies drošība, veselības aprūpe, pensijas un izglītība.

Daudzos no šiem jautājumiem arī Leiboristu partija ir spējusi piedāvāt vēlētājiem pievilcīgu nākotnes redzējumu. Tādēļ pašlaik nevar izslēgt, ka pie varas varētu nonākt šīs partijas līderis Korbins.

Savukārt, ja pie varas paliek Meja, tad viņa var izmantot šo izdevību, lai atbrīvotos no atsevišķiem pretrunīgiem valdības locekļiem, piemēram no ārlietu ministra Džonsona vai izstāšanās sarunu vadītāja Deivida Deivisa.

Arī tas var jūtami ietekmēt gan "Brexit" sarunas, gan arī kopējo Apvienotās Karalistes politiku. Tomēr skaidrs, ka neviena no lielajām politiskajām partijām šobrīd neapsver iespēju atteikties no ieceres pamest Eiropas Savienību un noteikti turpinās "Brexit" sarunas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti