Lielbritānijai divu nedēļu laikā jādod atbilde ES par savu «izstāšanās rēķinu»

Lielbritānijai divu nedēļu laikā jāsniedz atbilde par finansiālajām saistībām pēc "Brexit", lai Eiropas Savienības (ES) līderu samitā decembrī varētu balsot par abu pušu tirdzniecības sarunu sākšanu. To piektdien, 10. novembrī, pēc sestās "Brexit" sarunu kārtas paziņoja Eiropas Komisijas (EK) sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē. Tikmēr Lielbritānijas "Brexit" lietu ministrs Deivids Deiviss uzsvēris, ka Ziemeļīrijas jautājumā netiks pieļauts variants, ka starp Apvienoto Karalisti un ES varētu tikt izveidota speciāla robežas zona.

Sestā "Brexit" sarunu kārta Briselē beigusies uz optimistiskas nots, ka visos trīs ES nozīmīgākajos jautājumos ir panākts zināms progress. Tas vieš cerības, ka līdz decembrim Lielbritānijai varētu izdoties iegūt ES dalībvalstu līderu piekrišanu tirdzniecības sarunu uzsākšanai. Šādu viedokli pēc tikšanās ar ES amatpersonām pauda Lielbritānijas "Brexit" lietu ministrs Deiviss.

"Tagad sarunas nonākušas līdz politiskajām diskusijām, kas ļauj mums abiem virzīties uz priekšu kopā. Mums ir jāskatās uz priekšu, lai runātu par mūsu nākotni.  Lai tas notiktu, abām pusēm ir jāveido uzticība procesam un rezultātu nostiprināšanai.

Mēs joprojām esam gatavi – gatavi iesaistīties tik bieži un tik ātri, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu nepieciešamos rezultātus pirms decembrī plānotās Eiropadomes sēdes," sacījis Deiviss.

Lielbritānija grib tirdzniecības sarunas uzsākt jau nākamā gada janvārī. Tomēr kritiķi ir norādījuši, ka, ja tomēr vienošanos neizdosies panākt nākamo divu nedēļu laikā, tad balsojums par Apvienotās Karalistes un ES turpmāko attiecību sarunu sākšanu tiks pārcelts uz nākamā gada martu.

Vismaz pašlaik Apvienotajai Karalistei vēl ir laiks – uz to norādījis arī EK sarunu delegācijas vadītājs Barnjē, atbildot uz jautājumu, vai Lielbritānijai "Brexit" sarunās ir noteikts gala termiņš atbildes sniegšanai finansiālo saistību jeb tā sauktā izstāšanās rēķina jautājumā. ES amatpersonas aplēsušas, ka britu izstāšanās saistības varētu sasniegt pat 60 miljardus eiro.

Eiropas Parlamenta pētījums liecina, ka Lielbritānijas izstāšanās Vācijai katru gadu varētu izmaksāt ap papildu 3,8 miljardus eiro, bet Francijai – 1,2 miljardus eiro, kas būtu jāiegulda ES budžetā.

Arī uzņēmumi abās pusēs ir brīdinājuši, ka tiem nepieciešama lielāka skaidrība par nosacījumiem, kā arī pietiekams laiks, lai sagatavotos Lielbritānijas izstāšanās procesam no bloka līdz 2019.gada 29.martam.

Lai arī "Brexit" sarunu kārta iezīmējusi vairākas pozitīvas tendences sarunās starp Briseli un Londonu, Barnjē uzsvēra, ka šajā posmā nav pieņemti nozīmīgi lēmumi un nevajadzētu arī gaidīt jebkādus citus paziņojumus.

Tādējādi Barnjē vēlreiz apstiprinājis britu galvenā sarunvedēja Deivisa pausto, ka sarunas ir devušas labu bāzi turpmākajām diskusijām. EK delegācijas vadītājs piebilda, ka neviena no sarunās iesaistītajām pusēm nedomā piekāpties.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti