Dienas notikumu apskats

Koalīcija vēl neatrod kompromisu par naudas apjomu demogrāfijai nākamgad

Dienas notikumu apskats

Azerbaidžānu apsūdz Eiropas politiķu uzpirkšanā

Lielbritānija sola iestāties par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību arī pēc izstāšanās

Lielbritānija sola iestāties par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību arī pēc «Brexit»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lielbritānija sola iestāties par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Tā pirms tikšanās Londonā ar Latvijas un vēl septiņu valstu ārlietu ministriem norādīja Lielbritānijas ārlietu dienesta vadītājs Boriss Džonsons.

Lielbritānijas klātbūtne turpina radīt miera sajūtu tās draugiem Baltijā un Ziemeļeiropā, it sevišķi tiem, kuri saskaras ar Krievijas naidīgo attieksmi. Tā oficiālajā paziņojumā norāda Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Pirmdienas, 4.septembra, vakarā viņš Londonā uzņem astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministrus, tostarp arī mūsu valsts ārlietu dienesta vadītāju Edgaru Rinkēviču (“Vienotība”).

“Mums ir ļoti daudz kopīgu viedokļu par drošības politikas jautājumiem, par izaicinājumiem gan dienvidu, gan austrumu kaimiņu reģionos.

Mums ir arī vienots viedoklis par to, kā reaģēt uz tādiem draudiem kā terorisms un arī kopējo aizsardzības spēju stiprināšanu,” saka Rinkēvičs.

Tikšanās notiek laikā, kad Krievija netālu no Baltijas valstu robežas gatavojas rīkot mācības “Zapad”. Tāpat arī Ziemeļkorejas radītie draudi būs viens no ministru sarunas tematiem. Tomēr ir skaidrs, ka arī Lielbritānijas turpmāka loma pēc izstāšanās no Eiropas Savienības tā vai citādi tiks skarta sarunās.

Rinkēvičs uzsver, ka

šī tikšanās nav tieši saistīta ar “Brexit”, bet gan drīzāk ar Londonas vēlmi pastiprināt savu klātbūtni mūsu reģionā.

Viņa dāņu kolēģis Anderss Samuelsens bija nedaudz tiešāks. Intervijā portālam “Euobserver” viņš sacīja, ka Lielbritānija arī pēc izstāšanās paliks nozīmīgs Eiropas Savienības sadarbības partneris ārlietu un drošības jomā. Tomēr par konkrētiem sadarbības mehānismiem saruna notiks vēlāk.

Kā zināms, oficiālās Londonas amatpersonas vairākkārt ir uzsvērušas, ka vēlas stiprināt Lielbritānijas lomu pasaulē pēc bloka pamešanas. Viens no šiem formātiem ir NATO. Šobrīd Igaunijā atrodas jau aptuveni 800 britu karavīru.

Jāpiebilst, ka jautājums par turpmākām attiecībām starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību pirmdien tika vēlreiz apspriests arī Briselē. Eiropas Komisiju apmeklēja Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs. Pēc tikšanās ar bloka galveno “Brexit” sarunu vadītāju Mišelu Barnjē Kovenijs sacīja, ka britu izstāšanās no ES var radīt ārkārtīgi lielu negatīvo ietekmi gan uz tās kaimiņvalsti Īriju, gan uz pārējo Eiropu.

Savukārt Barnjē vēlreiz uzsvēra, ka “Brexit” sarunās vēl ir ļoti daudz darāmā: “Kā jau es norādīju aizvadītājā nedēļā, lai gan mums ir bijušas auglīgas diskusijas, ir skaidrs, ka vēl ir nepieciešams atrisināt ļoti daudz būtisku jautājumu. Viens no tiem skar arī sadarbību starp Īrijas salas ziemeļiem un dienvidiem.”

Turpretī britu “Brexit” ministrs Deivids Deiviss to ir uztvēris ar ironiju, sakot, ka šāda Barnjē nostāja liek viņam izskatīties smieklīgi, jo sarunas virzoties uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti