Dienas notikumu apskats

Atlaiž Latvijas Radio valdes locekļus Aldi Pauliņu un Uldi Lavrinoviču

Dienas notikumu apskats

Eiroparlaments prasa atjaunot ES vīzas ASV pilsoņiem

Līdz ar izmaiņām globālajā drošībā Zviedrijā atjauno obligāto militāro dienestu

Līdz ar izmaiņām globālajā drošībā Zviedrijā atjauno obligāto militāro dienestu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Zviedrija atjaunos obligāto militāro dienestu, ceturtdien, 2.martā, paziņoja valdība. Lēmums pieņemts septiņus gadus pēc tā atcelšanas. Tomēr Stokholma norāda, ka pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un ir pastiprinājusi savas aktivitātes Baltijas jūras reģionā, globālā drošības situācija ir mainījusies. Ar obligāto dienestu arī paredzēts stiprināt bruņotos spēkus, kas pēdējos gados bijuši balstīti uz profesionālo armiju. Sākot no 2018.gada 1.janvāra obligātajā dienestā tiks iesaukti 4000 jaunieši – gan vīrieši, gan sievietes.

Stokholma no obligātā militārā dienesta attiecās 2010.gadā, un kopš tā laika Zviedrijā bijusi profesionālā armija.

Tomēr tagad vairāku faktoru kopums mudinājis Zviedrijas valdību obligāto dienestu atjaunot. Stokholma norāda, ka drošības situācija reģionā ir mainījusies, tostarp tās ir Krievijas aktivitātes un militārās mācības Baltijas jūrā.

Trauksmes zvans bija Krimas aneksija un bruņotais konflikts Ukrainas austrumos.

Pērn septembrī Zviedrija atkal izvietoja pastāvīgu garnizonu ar 150 karavīriem stratēģiski svarīgajā Gotlandes salā.

Līdz ar to nākamais iemesls obligātā dienesta atjaunošanai ir Zviedrijas valdības vēlme, lai bruņotie spēki ir stabilāki. Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists atzina, ka armijai ir bijušas grūtības piesaistīt pietiekami daudz rekrūšu, lai aizpildītu trūkstošās štata vietas.

Viņš Zviedrijas sabiedriskajai raidorganizācijai SVT norādīja, ka jaunā sistēma būs balstīta uz kaimiņvalsts Norvēģijas piemēra, apvienojot brīvprātīgos profesionāļus un iesaucamos.

„Ja mēs vēlamies pilnīgas un apmācītas militārās vienības, brīvprātīgā sistēma ir jāpapildina ar obligāto militāro dienestu. Interese un motivācija būs svarīgs faktors, izvēloties iesaucamos. Norvēģijā ir sistēma, kas strādā un kas ietver gan iesaukšanu, gan profesionālos spēkus, un tas ir tas, ko mēs atdarināsim,” sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs.

Plāns paredz, ka 1999. un 2000.gadā dzimušie jaunieši un arī jaunietes - kopumā apmēram 100 tūkstoši cilvēku - vasarā sāks saņemt iesaukuma anketas. Balstoties uz atbildēm anketās, tiks mobilizēti 13 000 cilvēku. Viņiem tad būs jāiziet psiholoģiskās un fiziskās pārbaudes. No viņiem galu galā tiks iesaukti tikai četri tūkstoši, sākot no nākamā gada.

Pirmo reizi Zviedrijā obligātais dienests attieksies arī uz sievietēm.

Tā atjaunošanu atbalsta gan valdība, gan centriski labējā opozīcija.

Zviedrija, tāpat kā Somija, nav NATO dalībvalsts. Tomēr abas cieši sadarbojas gan savā starpā, gan ar aliansi, tostarp tajā ietilpstošajām kaimiņvalstīm Norvēģiju un Dāniju.

Somija nekad nav atteikusies no obligātā militārā dienesta. Tas joprojām pastāv arī Igaunijā. Bet mūsu kaimiņvalsts Lietuva daļēju obligāto militāro dienestu atjaunoja 2015.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti