Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem ceturtdien klajā nākošajā rakstu krājumā par Krievijas politiku.
Kudors paskaidroja, ka Krievijas politiskā elite šobrīd ir radījusi cietoksni ap Krievijas iedzīvotāju sirdīm un prātiem. Proti, ir izvēlēts ārējs ienaidnieks – Rietumi, kas nebija reāls apdraudējums, taču radīt par to ienaidnieka tēlu bija viegli un ērti. Tādējādi Krievija pati ir sakūdījusi pasauli pret sevi. Lai noturētu un iegūtu varu ārpolitikā, Krievija ir ieinteresēta dažādos reģionālos konfliktos, taču ne visaptverošā karā ar NATO. „Putins ir izvēlējies pagātnes atkarības ideoloģiju. Proti, ka agresīva ārpolitika pret Rietumiem ir atbalstāma. (..) Patiesībā Putins skaidru nākotnes ainu neuzzīmē,” sacīja Kudors, norādot, ka Krievijas prezidentam nav īstas vīzijas par paša vadītās valsts nākotni, jo nav skaidrs, kurp valsts dodas savā attīstībā.
Tomēr Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas mērķis ir banāls un triviāls – elites centieni noturēties pie varas, kas tai arī nozīmē saglabāt iespēju kļūt bagātiem vai noturēt savu turību.
Attiecībā uz Krievijas ekonomiku Kudors norādīja, ka tās ekonomiskais modelis nav ilgtspējīgs, līdz ar to Krievijas zemās naftas cenas nav vienīgais tās finanšu problēmu cēlonis. Tieši ekonomisku apsvērumu dēļ valsts nav spējusi pilnībā reformēt savu armiju, padarot to modernāku tik lielā apmērā, kā bija iecerēts.
Ideja par rakstu krājuma izveidi radās pēc Krimas aneksijas, mēģinot saprast, kā tā ir mainījusi Krieviju, reģionu ap Krieviju un pasauli.
