"Galvenā problēma ir, ka trīs valstu izstrādātajā dokumenta projektā vainīgais nosaukts vēl pirms izmeklēšanas uzsākšanas. Objektīvas un neatkarīgas izmeklēšanas. Šāda pieeja nav savienojama ar taisnīgas tiesas principu. Jūs zinājāt par mūsu bažām, taču kārtējo reizi virzījāt dokumentu," teica Krievijas vēstnieks ANO Vladimirs Safronkovs.
Jau pirms balsojuma Krievijas pārstāvji norādīja, ka neatbalsta dokumentā ietverto prasību Sīrijas valdībai iesniegt tās kara aviācijas 4. aprīļa lidojumu plānus, nosaukt virsnieku vārdus, kā arī nodrošināt ekspertu brīvu piekļuvi aviācijas bāzēm.
Arī Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu atbalstošās Krievijas līderis Vladimirs Putins iepriekš uzsvēra, ka Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai jāveic rūpīga izmeklēšana. Tomēr viņš pieļāva, ka Sīrijas prezidents kļuvis par melīgu apsūdzību upuri.
Šī ir jau astotā reize, kad Maskava izmanto veto tiesības Sīrijas autoritārā prezidenta Bašāra al Asada interesēs.
4.aprīlī ķīmiskās gāzes nemiernieku kontrolētajā Hān Šeihūnā laupīja dzīvību vismaz 87 civiliedzīvotājiem, tostarp 31 bērnam.
Tikmēr Lielbritānijas sūtnis uzsvēra, ka Krievijas lēmums noraidīt starptautisku izmeklēšanu atņem tiesības Maskavai apgalvot, ka tā ir pret ķīmisko ieroču izmantošanu.
Tika arī izcelts, ka tieši Krievijas vadībā 2013.gadā tika izstrādāts plāns Sīrijas ķīmisko ieroču programmas apturēšanai un uzkrājumu iznīcināšanai, kas acīmredzami tagad ir izgāzies. Šī plāna dēļ ASV prezidents Baraks Obama mainīja sākotnējo nostāju un tomēr nepavēlēja veikt uzlidojumus Asada režīmam pēc ķīmisko ieroču pielietošanas pret nemiernieku kontrolēto Gūtu 2013.gada augustā.
Nemiernieki, ASV un Turcija apgalvo, ka tas bijis Sīrijas valdības kara aviācijas uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem, tomēr Damaska un Maskava šīs apsūdzības noraida.
Rezolūcijas projektu bija sagatavojušas ASV, Francija un Lielbritānija. Rietumvalstis uzskata, ka zarīnu izsmidzināja no Sīrijas armijas lidmašīnām.
