Dienas notikumu apskats

Ilggadējais Zimbabves prezidents Mugabe atrodas mājas arestā; valsti kontrolē armija

Dienas notikumu apskats

Par tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņa ierobežošanu paredz spraigas diskusijas

Krievijā atbalsta grozījumus, kas ļauj ārzemju medijus pasludināt par ārvalstu aģentiem

Krievijā ļaus masu medijus pasludināt par ārvalstu aģentiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Krievijas parlamenta apakšpalāta trešdien, 15.novembrī, atbalstījusi grozījumus, kas ļauj jebkuru ārvalstu mediju pasludināt par ārvalstu aģentu, ja tas finansējumu saņem no ārvalstīm.

Tomēr, lai tie stātos spēkā, grozījumi vēl jāatbalsta parlamenta augšpalātai un jāparaksta Krievijas prezidentam.

Ar šādu ierosinājumu Maskava reaģēja uz Baltā nama vēršanos pret Krievijas raidorganizāciju „Russia Today” Savienotajās Valstīs.

Krievijas parlamenta apakšpalāta deputāti grozījumus mediju likumā pieņēma vienbalsīgi ar 409 balsīm “par”, un nevienam neiebilstot vai neatturoties, vēsta ziņu aģentūra „RIA Novosti”. Šajā jautājumā teju visiem 450 Valsts domes deputātiem bija ko teikt. Lielākā daļa no viņiem uzskata, ka šī ir politiska atbilde uz Savienoto Valstu rīcību, un tā domā arī Valsts domes spīkera vietnieks Pjotrs Tolstojs.

Vēl 2012.gadā Krievija pieņēma likumu "ārvalstu aģenta" statusam, nosakot, ka to varēja piemērot arī nevalstiskajām organizācijām. Daudzas no tām, kas tika pakļautas šīm likuma normām, bija spiestas pārtraukt savu darbību. Tomēr jaunie grozījumi par "ārvalstu aģentiem" skar jau daudz plašāku organizāciju loku.

Tā, piemēram, radiostacijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" un "Amerikas Balss" līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos arī varēs atzīt par “ārvalstu aģentiem”, jo tās saņem finansējumu no Savienotajām Valstīm.

Savukārt Valsts domes Informācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Levins uzsvēris, ka līdz ar šiem grozījumiem Krievijai tiks dotas tādas pašas iespējas, kādas ir ASV valdībai, nosakot, kurus medijus atzīt par ārvalstu aģentiem un kurus ne, līdzīgi kā gadījumā, kad ASV Tieslietu ministrija vērsās pret Kremļa raidsabiedrību “Russia Today” Savienotajās Valstīs.

ASV Tieslietu ministrija šādi rīkojusies pēc Savienoto Valstu izlūkdienesta ziņojuma, kurā konstatēts, ka „Russia Today” sniegusi maldīgu informāciju par ASV prezidenta vēlēšanu norisi 2016. gadā, kā arī par iespējamo Maskavas propagandas izplatīšanu, uz ko balstoties Tieslietu ministrija pieprasīju Kremļa raidsabiedrībai reģistrēties kā ārvalstu aģentam, uz kuru attiecas likums par lobijiem un juristiem, kas pārstāv ārvalstu politiskās intereses.

Tāpat notiek izmeklēšana arī par ASV prezidenta Donalda Trampa bijušā padomnieka nacionālās drošības jautājumos Maikla Flinna saistību ar “Russia Today”.

Atvaļinātais ģenerālleitnants Flinns 2015.gadā saņēma 33 000 ASV dolāru par piedalīšanos šī kanāla banketā, kur viņš sēdēja pie galda līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Tikmēr sociālais tīkls "Twitter", reaģējot uz ASV Tieslietu ministrijas paziņojumu, pagājušajā mēnesī aizliedza “Russia Today” un raidorganizācijas "Sputnik" reklāmas.

Vašingtona jau ilgāku laiku uzskata, ka šī raidsabiedrība izplata ar Maskavu saistību propagandu Savienoto Valstu medijos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti