Šogad Krievijā tiek atzīmēti simt gadi, kopš boļševiki revolūcijas ceļā ieguva varu. Ļoti daudzi iedzīvotāji vēl joprojām ar nostaļģiju skatās uz padomju valsts dibinātāju Vladimiru Ļeņinu.
Viņa atdusas vieta Sarkanajā laukumā ir viens no slavenākajiem Maskavas simboliem. Komunisti to uzskata praktiski par svētnīcu. Mauzolejā ir aizliegts fotografēt komunistu līdera ķermeni. Sarkanajā laukumā gan darbojas kāds Ļeņina līdzinieks, kurš labprāt fotografējas ar tūristiem, par to saņemot simbolisku samaksu. Līdzīgi rīkojas arī Josifa Staļina līdzinieks.
Šogad aprit 100 gadi kopš Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas, taču Krievijas varasiestādes izvēlas to neakcentēt. Vietējie iedzīvotāji revolūcijā saskata pārmaiņu iespējas.
Krievija gan nav vienīgā postpadomju valsts, kurā iedzīvotāji skumst pēc Ļeņina. Tā, piemēram, Baltkrievijas pilsētā Polockā dzīvo pensionārs Nikolajs Pankrats, kurš savācis vairāk nekā desmit tūkstošus priekšmetu, kas saistīti ar boļševiku līderi.
“Šī ir vieta, uz kuru ikviens var nākt neatkarīgi no tā, vai esiet komunists vai ar politiku nesaistīts cilvēks. Vai šodien ir jēgas strīdēties par politiskajiem uzskatiem? Jā, jums ir tiesības uz viedokli saistībā ar Oktobra revolūciju. Es uzskatu, ka nav jābaidās no pagātnes, nezinot, kas mūs gaida nākotnē,” saka Pankrats.
Daudzi iedzīvotāju boļševiku varu romantizē, savukārt citi to saista ar nostaļģiju pēc aizgājušajiem laikiem. Vecāka gadagājuma cilvēki uzskata, ka Krievijas iedzīvotājiem ir vairāk jāvelta uzmanības vēsturei.
“Tā ir vēsture, to nevar tā izmest un aizmirst. Kas bijis, tas bijis,” nosaka kāda Maskavas iedzīvotāja.
Pašlaik Krievijā arvien vairāk pieaug nostalģija pēc padomju laikiem un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daļa lielās kaimiņvalsts iedzīvotāju ļoti ciena nežēlīgo Padomju Savienības režīmu un diktatoru Josifu Staļinu.
