Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līgums jeb TPP sākotnēji paredzēja aptvert 12 valstis ar pasaulē lielāko ekonomiku ASV priekšgalā. Tomēr Donalds Tramps, kurš par savas politikas stūrakmeni postulējis Savienoto Valstu interešu likšanu pirmajā vietā, uzreiz pēc stāšanās amatā parakstīja dokumentu par ASV izstāšanos no šī līguma. Tramps paziņoja, ka līgums apdraudētu ASV ekonomiskās intereses. TPP tarifu samazināšanu saistīja ar stingriem vides un strādnieku tiesību aizsardzības noteikumiem.
Trampa lēmums izstāties nekavējoties meta šaubu ēnu uz brīvās tirdzniecības līguma nākotni. Tomēr pārējās 11 valstis sestdien samitā Vjetnamā paziņoja, ka vienojušās par līguma „galvenajiem elementiem” un turpinās ceļu uz priekšu bez Vašingtonas.
Sarunas par vienošanos gan nebija vieglas un brīžiem draudēja izgāzties. Tostarp Kanādai bija iebildumi attiecībā uz vides un strādnieku tiesību aizsardzības noteikumiem, kas līgumā saistīti ar tarifu atcelšanu. Turklāt bez perspektīvas iegūt brīvāku pieeju lielajam ASV tirgum vienošanās tagad ir mazāk pievilcīga tādām līgumā iesaistītajām valstīm kā Vjetnamai, Malaizijai, Čīlei un Peru. Kopīgā paziņojumā 11 valstu tirdzniecības ministri norādīja, ka būs nepieciešamas turpmākas sarunas, lai panāktu pilnīgu vienprātību par jaunā formāta līgumu.
Japāna tikmēr norādīja, ka pārējās valstis labprāt redzētu ASV atkārtotu pievienošanos brīvās tirdzniecības līgumam, uzsverot, ka 11 valstu vienošanās to virzīt uz priekšu „būs ļoti spēcīgs pozitīvs signāls Savienotajām Valstīm un citām Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.”
Tramps uzrunā Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības samitā piektdien atkārtoti deklarēja savu politiku par ASV interešu likšanu pirmajā vietā. Viņš teica, ka Savienotās Valstis „vairs nepacietīs” negodīgu tirdzniecību.
Runājot par Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līgums jeb TPP – to atbalstīja iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija. Viens no Vašingtonas mērķiem bija līdzsvarot Ķīnas augošo ekonomisko ietekmi – Pekina nav uzaicināta pievienoties līgumam. Tomēr tagad pēc Savienoto Valstu izstāšanās vienošanās ietekme būs daudz mazāka. Kopā ar ASV līgumu sākotnēji parakstījušās 12 valstis veido aptuveni 40% pasaules ekonomikas. Bet bez Savienotajām Valstīm – tikai 13,5 procentus.
