Dienas notikumu apskats

Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta prioritātēm

Dienas notikumu apskats

Jansons ticies ar Sudrabu, jo vēlējās uzzināt kāpēc aicināts uz „oligarhu sarunu" komisiju

Klusā okeāna salu valstu līderi aicina uz aktīvāku cīņu pret klimata pārmaiņām

Klusā okeāna salu valstu līderi aicina uz aktīvāku cīņu pret klimata pārmaiņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Klusā okeāna salu valstu līderi pieprasa, lai klimata pārmaiņas tiktu risinātas pasaules mērogā un turklāt ar steidzamu rīcības plānu. Ar aicinājumu salu valstu līderi nākuši klajā Klusā okeāna salu forumā pēc tam, kad uzklausīts Pasaules Bankas ziņojums, kurā reģions brīdināts par to, ka tas būs viens no tiem, kas vissmagāk izjutīs klimata sasilšanas ietekmi nekā jebkur citur uz pasaules.

Vairāki eksperti apstiprina, ka klimata sasilšana veicina ūdenslīmeņa paaugstināšanos un to, ka vētras kļūšot spēcīgākas, līdz ar to postošākas.

Klusā okeāna salu 18 valstu līderu paziņojumā, kas tapis pēc nedēļas ilgas apspriedes Samoa galvaspilsētā Apijā, viņi uzsvēruši savu „neaizsargātību" un „ierobežotās finansiālās iespējas” cīnīties pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.

Forums ietver tādas valstis kā Kiribati un Tuvalu, kuru novietojums, salīdzinoši ar pārējām salām, ir zemāks un kuras  ūdens līmeņa paaugstināšana apdraud vairāk. Fidži – valsts, kura ir pati pēdējos gados piedzīvojusi spēcīgus ciklonus, kas ir kļuvuši tikai vēl spēcīgāki globālās sasilšanas ietekmē, - ir viena no valstīm, kas piedāvājusi pastāvīgu patvērumu Tuvalu un Kiribati tautām.

Taču forumu dalībnieki vienojās, ka cilvēku pārvietošana nav atbilde un daudz svarīgāk ir risināt globālās sasilšanas un jūras līmeņa paaugstināšanās jautājumu. Tas jo īpaši ietekmē salu valstis, kas atrodas nomaļākās Klusā okeāna reģiona vietās.

Pasaules Banka bija tā, kura brīdināja foruma dalībniekus par riskiem, ar kuriem tuvākajā nākotnē var saskarties šīs mazās salu valstis Klusā okeāna reģionā. Salu valstu līderi arī lūdza Pasaules Banku paplašināt nestabilitātes un neaizsargātības definīciju, tajā ņemot vērā reģiona specifisko stāvokli un problēmas.

Tuvalu salas pārstāvis bija viens no 18 līderiem, kurš rosināja foruma dalībniekus aicināt ASV, kuras pārstāve arī apmeklēja šo sanāksmi, atjaunot dalību Parīzes klimata nolīgumā, kurš vērsts pret planētas sasilšanu.

Redingas Universitātes tropisko vētru eksperts Kriss Halovejs britu laikrakstam „Independent” uzsvēris, ka globālās sasilšanas rezultātā ir novērojama ūdenslīmeņa vispārēja paaugstināšanās, kas izskaidro to, ka palielinās nokrišņu daudzums un arī vētru spēks.

Viesuļvētra „Hārvijs” un „Irma” pēdējā laikā ir vienas no visspēcīgākajām vētrām, kuras ir sasniegušas 5. kategoriju pēc orkānu skalas, kas ir vēja ātrums vairāk nekā 252 kilometri stundā.

Viesuļvētra „Irma” jau paspējusi savā ceļā nodarīt pamatīgus postījumus Karību jūras salām un tuvāko dienu laikā tā sasniegts ASV Floridas piekrasti, un 20 miljoniem iedzīvotāju ir jābūt gataviem evakuēties.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti