Globālā sasilšana izraisījusi pasaulē gan ledāju kušanu, gan arī dažādas klimata pārmaiņas, kas daudzviet nesušas negaidītu sausumu un citas dabas katastrofas. Pēdējos 135 gados globālā temperatūra cēlusies par nepilnu grādu un turpina paaugstināties. Lai šo kāpumu noturētu divu grādu robežās, ievērojami jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apjomi.
Parīzes klimata konferencei ir šķietami neiespējams uzdevums – panākt vienošanos starp gandrīz 200 iesaistītajām valstīm par to, kā mazināt globālo sasilšanu. Pie tam šiem lēmumiem, kas tiks pieņemti Parīzē, būs nopietna ietekme uz visu valstu ekonomiku.
Visvairāk par to uztraukušās jaunattīstības valstis, kas Parīzē pirmo reizi tiks aicinātas samazināt siltumnīcas efekta gāzu izmešus. Tas būs grūts lēmums, jo sadārdzina ražošanu, bet šo valstu prioritāte ir nabadzības mazināšana, nevis vides aizsardzība. Arī Eiropā dzirdamas skeptiskas balsis, kas satraucas par lēmumu negatīvo ietekmi uz ekonomiku - visvairāk starp Austrumeiropas valstīm. Tomēr Eiropas Savienībai ir izdevies panākt vienotu pozīciju, un uz Parīzi tā dosies ar visai ambiciozu apņemšanos.
"Mēs esam apņēmušies samazināt emisijas par 40%, mēs esam apņēmušies uzlabot savu enerģētikas efektivitāti par vismaz 27% un ieviest vismaz 27% atjaunojamo energoresursu mūsu enerģētikā un visu to izdarīt līdz 2030.gadam," norāda ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete.
Ko īsti 40% samazinājums nozīmē Latvijas ekonomikai – it īpaši lauksiamniecībai un transporta nozarei – vēl nav skaidrs. Tomēr uz citu valstu fona Eiropa ir un grib turpināt būt līderis izmešu apjoma samazināšanā. Arī citas valstis paziņojušas par gatavību samazināt CO2 izmešu apjomus.
"Ir bijuši daži patīkami pārsteigumi, kā paziņojums no Brazīlijas; Ķīna ir bijusi ar ambiciozu piedāvājumu, lai gan tā joprojām ir attīstības valsts.... Tomēr ar to ir nepietiekami saistībām, kas ierobežo temperatūras kāpumu līdz diviem grādiem. Tas ir pirmais solis," skaidro Eiropas politikas studiju centra vecākais padomnieks Andrejs Marcu.
Pagaidām valstu apņemšanās solījumi CO2 samazināšanā ir nepietiekami. Un tas nozīmē, ka dažas salu valstis var arī pazust no zemes virsas, temperatūrai un ūdens līmenim ceļoties.
Daudz kas būs atkarīgs arī no tā, cik lielu finansiālu palīdzību attīstītās valstis būs gatavas sniegt jaunattīstības valstīm, lai padarītu to ražošanu un ekonomiku videi draudzīgāku, kas īstermiņā nozīmē – arī dārgāku. Iecerēts, ka līdz 2020.gadam šī summa sasniegs 100 miljardus dolāru gadā – un nāks gan no valstu budžetiem, gan privātajiem investoriem
"Tika doti solījumi gan Rio konferencē 1992.gadā, solījumi Kioto - un daži no šiem solījumiem netika izpildīti – proti, finansējums netika sagaidīts, un tāpēc ir zināma veselīga neuzticēšanās," norāda Marcu.
Šaubas un neuzticēšanās, bažas par ietekmi uz ekonomiku – tas 11 dienu garo Parīzes klimata konferenci padarīs īpaši sarežģītu.
"Es zinu, ka līdz šim mums nekad nav izdevies atrisināt šis problēmas. Es zinu, ka ir ārkārtējs risks – tās ir klimata pārmaiņas. Es zinu, ka, kā mēdz teikt, mums nav plāna B, jo mums nav planētas B. Tāpēc mums ir jāizdodas, un visu manu kolēģu griba ir – lai izdotos. Un lai to panāktu, vēl ir daudz darba priekšā," uzsver Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.
Bet pat tad, ja Prīzē viss izdodas, rezultāti nebūs ātri ieraugāmi.
"Jūras līmenis turpinās paaugstināties vēl gadsimtiem, pat pēc tam, kad mums būs izdevies atkal sabalansēt atmosfēru. Tāpēc ir svarīgi - samazināt izmešus, cik daudz vien iespējams," saka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Mišels Žaro.
