Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju. Kipras grieķu daļa ir starptautiski atzīta un 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai. Kipras turku daļu atzīst tikai Turcija.
Grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidenta Nika Anastasiada un turku pārvaldītās salas daļas līdera Mustafas Akindži sarunas par salas atkalapvienošanos sākās pirmdien, 9.janvārī, Ženēvā. Apvienotās Nācijas šo nosauca par „izšķirošu nedēļu” un „vēsturisku iespēju”.
Tomēr vienošanos par salas atkalapvienošanu pēc vairāk nekā 40 gadus ilgušās sašķeltības šonedēļ vēl neizdevās panākt. Trīs dienas ar ANO starpniecību notika Kipras grieķu un Kipras turku divpusējās sarunas, bet ceturtdien tām pievienojās Grieķijas, Turcijas un Lielbritānijas ārlietu ministri. Šīs trīs valstis saskaņā ar 1960.gada līgumu par Kipras valsts nodibināšanu garantē bijušās britu kolonijas neatkarību.
Kaut galīgās vienošanās vēl nav, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs Ženēvā teica, ka tā ir „ļoti tuvu”. Vienlaikus viņš
aicināja „negaidīt brīnumus”, jo arī tad, ja vienošanās tiks noslēgta, svarīgi būs spēt nodrošināt un garantēt ilgstošu mieru.
„Mēs nemeklējam ātru risinājumu. Esam šeit, lai nopietni strādātu pie risinājuma, kas ir pamatīgs un ilgspējīgs Kiprai un Kipras iedzīvotājiem, pie risinājuma, kas ir cerību simbols. Mēs smagi strādājam pie vienošanās, kurā atrunāti centrālie jautājumi, par kuriem diskutēts ilgu laiku. Attiecībā uz teritoriju, īpašumtiesībām; attiecībām ar Eiropas Savienību, ārpolitiku. Attiecībā uz visiem aspektiem. Un visos šajos jautājums ir panākts milzīgs progress,” sacīja Gutērrešs.
Abu Kipras kopienu pašreizējie līderi iestājas par apvienošanos, tomēr ir virkne delikātu un sarežģītu jautājumu. Tie ir par varas dalīšanu, īpašumtiesībām, zemi.
Svarīgs solis šonedēļ bija trešdien, 11.janvārī, kad Kipras grieķu un turku kopienu pārstāvji pirmo reizi apmainījās ar kartēm, kurās atzīmētas zonas, kuras katra no kopienām vēlētos kontrolēt apvienotas federācijas ietvaros. Kipras turku līderi ir piekrituši atdot daļu zemes, ko tie kontrolējuši kopš 1974.gada.
Bet viens no svarīgākajiem ir drošības jautājums, kas būs centrā jebkādam līgumam par salas apvienošanu. Arī tas šonedēļ sarunu gaitā tika apspriests pirmo reizi. Kipras turku daļā joprojām atrodas aptuveni 30 tūkstoši Turcijas karavīru.
Grieķija un Kipras grieķi uzstāj, ka Turcijas karavīriem ir jāpamet sala. Bet Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu Ženēvā paziņoja, ka turku karavīriem jāpaliek, jo Turcijas garantijas ir „vitālas Kipras turkiem”. Viņš teica, ka diskusijas nonākušās „izšķirošā” stadijā, un sarunas turpināsies tehnisko ekspertu līmenī. Tās varētu notikt 18.janvārī.
Savukārt Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kocijs teica, ka viņš, Turcijas un Lielbritānijas ārlietu ministri varētu tikties atkal pēc pusotras nedēļas, 23.janvārī.
