Divi hakeru skandāli gandrīz vienlaicīgi ir uzliesmojuši Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Vispirms ir kļuvis zināms, ka janvāra sākumā Čehijas Ārlietu ministrijas datorsistēmai ir noticis uzbrukums. Hakeriem bija izdevies piekļūt ārlietu ministra Lubomira Zaoraleka e-pasta sarakstei ar viņa vietniekiem un citām augstākajām ministrijas amatpersonām.
Informācija par šo lietu uzreiz netika publiskota, jo slepeno dienestu pārstāvji esot vēlējušies izpētīt, no kurienes nāk šie uzbrukumi un kurš aiz viņiem stāv.
Īpaši sasauktajā preses konferencē Zaoraleks sacīja, ka Eiropas Savienības vai NATO valstu slepenā informācija neesot nokļuvusi hakeru rokās. Uzbrucēji esot varējuši piekļūt tikai ministrijas ārējai e-pastu sistēmai, kas netiek izmantota slepenās informācijas pārsūtīšanai.
Tāpat Čehijas ārlietu ministrs norādīja, ka uzbrucēji ir bijuši ļoti meistarīgi un ir izmantojuši sarežģītas tehnoloģijas. Tas vedina domāt, ka aiz viņiem varētu stāvēt kādas valsts specdienesti. Turklāt Zaoraleks uzskata, ka šie uzbrukumi ir bijuši līdzīgi tiem, ko priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir piedzīvojusi ASV Demokrātu partijas datorsistēma.
Kā zināms, hakeru rokās nokļuva Demokrātu partijas amatpersonu sarakste, kā arī prezidenta kandidātes Hilarijas Klintones padomnieces vīra e-pasti. ASV specdienesti ir paziņojuši, ka aiz šiem uzbrukumiem stāv Krievijas specdienesti, kuri vēlējās diskreditēt Klintoni.
Interesantas sakritības dēļ šajās dienās kļuva zināms arī par to, ka jau oktobra sākumā Prāgā tika aizturēts kāds Krievijas pilsonis Jevgeņijs Ņikuļins. Viņa izdošanu pieprasa ASV.
Visticamāk, Ņikuļins tiek turēts aizdomās par saistību ar uzbrukumiem Demokrātu partijas datorsistēmām. Viņš tika aizturēts kādā Prāgas restorānā. Šis 29 gadus vecais vīrietis Čehijas galvaspilsētā esot pavadījis brīvdienas kopā ar savu draudzeni.
Tomēr gandrīz uzreiz pēc aizturēšanas viņa izdošanu pieprasīja ne tikai Amerika, bet arī Krievija. Oficiālajā apsūdzībā tiek norādīts, ka Ņikuļins esot saistīts ar kādu 2009. gadā notikušo naudas zādzību no bankas konta. Tomēr nav skaidrs, kādēļ Maskava atcerējās par šo lietu tieši šobrīd, aptuveni astoņus gadus vēlāk. Tiek pieļauts, ka pret Ņikuļinu savulaik netika celtas apsūdzības apmaiņā pret sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Un tagad viņa izdošana tiek pieprasīta, lai pasargātu hakeri no kriminālvajāšanas Amerikā. Tur šim Krievijas pilsonim var draudēt līdz pat 30 gadus ilgs cietumsods.
Britu laikraksts “The Guardian” raksta, ka gan krievi, gan amerikāņi pašreiz aktīvi mēģina pārliecināt Čehijas amatpersonas, ka Ņikuļins būtu jāizdod tieši viņiem, nevis otrai pusei.
