Katalonijas referenduma novērotājs: Barselonas un Madrides nesarunāšanās ved ES krīzē

Katalonijas un Spānijas valdību nesarunāšanās saistībā ar katalāņu neatkarības referendumu ved Eiropas Savienību (ES) krīzē. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Saeimas deputāts Veiko Spolītis, kurš kā novērotājs pagājušajā nedēļā sekoja līdzi balsojumam Katalonijas referendumā.

Pēc viņa teiktā, dažādu Eiropas valstu parlamentu pārstāvji iepriekš pauduši vēlmi no malas paskatīties uz to, kas Spānijā notiek, un saprast problēmas, kāpēc Madride un Barselona nespēj nonākt pie kaut kāda kopsaucēja Katalonijas referenduma jautājumā.

Atšķirībā no Lielbritānijas, kur tika atļauts Skotijas referendums, Spānijas konstitūcija neļauj rīkot šādu referendumu. "Līdz ar to šī pozīcija ir tāda un nenotiek sarunas. Un šī nesarunāšanās ved mūsu pašu Eiropas Savienību krīzē, un tas nav normāli," uzskata Spolītis.

Pēc viņa teiktā, ņemot vērā ES dibināšanas līgumus, ES vadība nemaz nevarēja iejaukties Spānijas iekšējā lietā, jo "šādā veidā tā atvērtu pandoras lādi".

"Ja mums būtu Eiropas dibināšanas līgumi, tai skaitā Lisabonas līgums mainīts, un ja mēs pateiktu skaidri un gaiši, ka nevis dalībvalstis, bet tie ir Eiropas pilsoņi, kas dibina Eiropas Savienību, tad situācija varētu būt citādāka," sprieda Spolītis.

Katalonijas referenduma balsojuma novērotāji beigu ziņojumā pauduši nožēlu par ES nespēju šo jautājumu risināt. No likuma burta referenduma izsludināšana neatbilst Spānijas konstitūcijai. Tomēr, ja ES vēršas pret tiesu varas politizāciju Polijā un problēmām Ungārijā, tad Spānijas gadījumā reakcija izpaliek.

"[ES] nenorāda, ka šādas pašas problēmas ir bijušas daļa no problēmu murzkuļa, kas ir radījusi šodienas Katalonijas situāciju Spānijā, kur Spānijas konstitucionālā tiesa arī politizēta 2010. gadā," skaidroja Spolītis.

Viņš piekrīt kāda Polijas eiroparlamentārieša teiktajam, ka ES savos izteikumos un attieksmē pret Spāniju un citām ES valstīm pielieto "dubultos standartus".

"Manuprāt, šobrīd starp Madridi un Barselonu vienīgā izeja ir diskusijas abu pušu starpā," piebilda Spolītis.

Jau ziņots, ka svētdien, 1.oktobrī, Katalonijā notikušajā referendumā par apgabala suverenitāti nobalsojuši 90%  tā dalībnieku.  Vietējās valdības pārstāvji sola jau tuvākajā laikā to izmantot, lai pasludinātu neatkarību no Spānijas. Referendumā gan piedalījušies tikai 42% no visiem balsstiesīgiem iedzīvotājiem, un Spānijas premjers Mariano Rahojs uzsvēra, ka nekāda pašnoteikšanās referenduma nemaz nav bijis, jo vairums kataloniešu ir atteikušies tajā piedalīties.

Eiropas Komisijas (EK) atzinusi Katalonijā notikušo neatkarības referendumu par nelikumīgu, bet vienlaikus aicināja Spānijas varasiestādes uz dialogu ar Katalonijas neatkarības atbalstītājiem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti